te var būt arī bilde

nu te ir seši pupi. nav tā vecā mellā ar bedrītēm un saldo smaidu ar uzsvaru uz mai.

p.s. žoržikam tādas kurpes, juku prātā. klasiskās universālveikalu, melnas, ar spicu purnu un klučveida augsto papēdi.

p.s.2 trence arī tādā triumfālā pacēlumā, tieši nokantējusi lilitai ozoliņai imantu skrastiņu, visa latvija šokā.

p.s.3 man jau vislabāk patika tā ar blondo zēngalviņu, bet tā ar tumšajiem arītāda interesanta, kaut kāda savējā. trenci gan tauta ilgi nevarēja pieņemt, kaut kāda aizdomīga un ar ambīcijām. sieviešu vokālais ansamblis, tas taču tomēr brends, vecās mellās taču spēks, un te pēkšņi kaut kāda piens un asinis ar resniem vaigiem konkurē ārā.

p.s4 gribētu es šito dziesmu iedziedāt, tas taču mans bērnības sapnis dziedāt muļķi sirdi. es tajā ieliktu savu jēgu, tādi vārdi, pilnīgi mans teksts.

tagad tikai aptvēru, ka manam jēzum ar jūsu jēzu nav nekāda sakara, jo tas ir pavisam cits jēzus, mans un tikai. bet viņš jums var palīdzēt un es viņam to lūdzu.

man ir viena pretenzija pret kontrolieriem un zaķiem. nu labi, štrāfējiet, ja jau jūs esat tik gudri, lai samaksā, bet tad ļaujiet tam zaķim pēc tam aizbraukt līdz savam mērķim, jo viņš taču tagad jau ir samaksājis un vēl ar uzviju. bet nē, ir taču jāizrāda savas varas komplekss, jāsēdina ārā, jāpazemo ar bļaustīšanos, grūstīšanos un savu ļauno pseidopedagoģiju. cilvēku transportā interesē tikai nauda (tās neesamība, zaķa gadījumā) un galamērķis, nevis kaut kādas kontrolieru sagudrotas pedagoģiskās pieejas. berlīnes metro es tieši tā arī redzēju - ļoti inteliģentas savstarpējās attiecības starp zaķi un suni, atvainojiet, kontrolieri. klusi sasveicinājās, klusi palūdza ausvaisu, klusi izrakstīja soda kvīti, palūdza to nomaksāt nedēļas laikā un pieklājīgi atsveicinājies aizgāja tālāk, bet zaķis aci nepamirkšķinājis turpināja ceļu vērodams ainavu aiz loga.

joprojām esmu sentimentāls, mani spēj saraudināt pat titānika fināls.