paldies stīvenam, vētra tiešām aizgāja mums garām. tālumā virs jūrmalas un rīgas nomidžinājās metinātāju gaismas, kaut kas parūca, kaut kas palija un tad miers. visu nakti turēju vaļā jumta logu, pats gulēju pažobelē, stīvens murrādams blakus. domāju, ja sāks līt, tad jau dzirdēšu un aiztaisīšu. bet nesāka. tagad tikai sāka. nu lai tik palīst, varbūt mežā kāda sēne izaugs.

uz aglonu iet ar kājām, bet no aglonas uz mājām jau brauc ar autobusu, un brīnās pēc tam, kāpēc dzīvē nav svētībiņas.

četros atkal vingrotāji. šodien uz līdztekām. vinnēja kārtējais čainabojs, bet to automātiski izsvītrojam, tad nu pirmā vieta sanāk slavas mogutina favorītam marcelam ngujenam no vācijas. man jau tas ngujens liekas tāds baigi ar degunu gaisā, apzināti jau popstāro. kaut kā man tie pašpārliecinātie tā ne visai, punkts par to pašpārliecinātību nost. es liku uz franciju, uz hamiltonu sabo, un viņš palika trešais, tas ir, ja neskaita to čainaboju, tad otrais.

tas ķīnietis arī sēdoša suņa lielumā, tad ngujens un tad visgarākais ir francūzis. man pret tiem mazajiem vismazākā cieņa. jo ar vieglu ķermenīti man liekas ir visvieglāk. cita lieta, kad normāla auguma cilvēks vingro, par to vien var punktu pielikt klāt.

ko jau esmu ievērojis no paša olimpiādes sākuma, forši, ka sportistiem vairs nav modē tās pa pliko izdzītās paduses, citādi, kā mirttante teica, nezini kur acis likt.

nu bļe tas holandiešu lidojošais eļektroņiks tas bija kaut kas. tai noteikti jābūt nenormāli krutai sajūtai šitā lidojot. zonderlends. un saki vēl, ka nav popstāri. pumpainais čainīzers, pekinas uzvarētājs, visu laiku turējies pa pirmo, tik nolūrēja kā urka no aliņas. iespējams, ka top of the pops visā olimpiādē.

citi vingrotāji vienkārši sportisti, disciplinētas mašīnas, bet zonderlands, kā teiktu zūijs, ir dieva vingrotājs.