gad īsākajā naktī noskatījos pazolīni teorēmu un ko es varu pateikt. nu nepatika man. neesmu gan daudz no pazolīni redzējis, bet kas man patika, bija viņa pirmā filma akatone. šitā teorēma, nu ok, sākums vēl tā, vismaz kāds sižets - džeks ierodas ģimenē, pārguļ ar visiem ģimenes locekļiem un tiem no tā atveras jauni apvārkšņi, tas vēl būtu ok. bet beigas filmai aiziet galīgā šreijā, kaut kādas abstrakcijas, vecenes stāv ainavā un blenž kamerā ar liktenīgiem skatieniem, vecis skrien puspliks pa tuksnesi un kliedz, visas tās simboliskās drazas variet barot jaunajiem dzejniekiem, ne man.

un pilnīgi vienalga, ko viņš ar to visu gribējis teikt, man nepatīk tāda kino valoda.

es vispār uzskatu, ka daba un ainava nav nekāds labais mākslas materiāls. kā tarkovskim tas pats, kaut kādas pustumsas, sveces, debesis, lauki un koki. ainava ir kā maiss, kurā tiek noķerts skatītāja skatiens. tas, ka saulainos paģiru rītos var uzlāpīties un stundām blenzt kā vējš viļņo rudzu lauku, to es vēl saprotu, tajā ir psihodēlija, bet tā kopumā neuzskatu, ka daba simbolizētu jebko citu kā tikai sevi, tas ir vienkārši floru un faunu un viss.

un tad ierok kaut kādu veceni grāvī un vecenei zem smiltīm acis vaļā kā pogas. ne nu rok, nekā, atkal kaut kāds sūda simbolisms. ja roc tad roc, ja neroc, tad nav ko muļķoties, dzejnieks atradies. un ko tā vecene tur guļ un bolās. celies, lien ārā no grāvja un staigā!

un vēl tā visādu rekviēmu un pasiju izmantošana soundtrekā arī tracina. tas pats kas tarkovskim. tālaika filmās tie rekviēmi tikpat, cik divtūkstošo sākumā arvo pērta alina vai tamlīdzīgi signāli no kosmosa katrā trešajā filmā.

nezinu. ja dzejas tēma, kā teica apolinērs, ir skaista sieviete nāvē, tad prozas tēma ir neglīts vīrietis stojakā.

a mūsu stīvensons regulāri nodirstām kājiņām, izmīcās pa saviem kakučiem un nemāk vēl lāgā nomazgāties, neprot nobalansēt uz asteskaula ar to pacelto kāju - krīt uz sāniem. es saku - stīven, nomazgā taču dibenu! vakar pēc kastes izkāpa un šļūc ar dibenu pa paklāju, tas ir tā, ka kārpās ar priekškājām uz priekšu, bet dibens pie zemes, slauka to dibenu tā, viltnieks.

vakar un šodien biju iznesis ārā uz sliekšņa, lai paelpo svaigu gaisu. staigāja gar pašu sliekšņa maliņu, ošņāja zāles stiebrus, apkārt viss tāds liels un svešs un smaržīgs. pastaigāja un pats iegāja mājā atpakaļ. mežā dzīvo lielā plēsīgā pūce un lapsa. tām tik tādu sniegbaltu kaķīti padod, pūčulēniem par prieku.

vakar ieēda jauno barību, a. tomēr aizņēmās no ainas 2ls un nopirka vislētāko bundžu darling. ieēda un sāka drasēt pa māju kā negudrs, no viena gala uz otru, krustām šķērsām. tad padirsa un nomierinājās. varbūt tajā barībā kādas aktivizējošas vielas iekšā, kaine ānung.

pa trepēm uz otro stāvu vēl augšā nekāpj. tas ir kāpj, tikai mazliet. vakar bija uzkāpis uz otrā un trešā pakāpiena, šodien tikai līdz piektajam un tad atpakaļ. kad tiks līdz pašai augšai, nezinu, ko darīt. būs jāliek atkal šķēršļi priekšā, kā mēs ar faņu darījām, jo bail laist tādu mazu duraciņu augšā staigāt gar stāva malu, ka nepārveļas pāri un nenolido lejā. nokrist veselu stāvu nav gluži tas pats, kas nokrist no krēsla.

24 Un Viņš cēlies aizgāja no turienes uz Tiras un Sidonas apgabalu; un, iegājis kādā namā, Viņš vēlējās, lai neviens to nezinātu; bet Viņš nevarēja palikt apslēpts. 25 Un tūdaļ kāda sieviete, kuras meitiņa bija ļaunā gara apsēsta, izdzirdusi par Viņu, iegāja un krita pie Viņa kājām. 26 Bet šī sieviete bija pagāniete, pēc dzimuma sirofeniķiete. Un tā lūdza Viņu, lai Viņš izdzen ļauno garu no viņas meitas. 27 Viņš tai sacīja: Pagaidi, lai vispirms bērni tiek paēdināti, jo nav labi atņemt maizi bērniem un nomest to sunīšiem. 28 Bet tā atbildēja un sacīja Viņam: Jā gan, Kungs, jo arī sunīši ēd zem galda no bērnu druskām. 29 Un Viņš tai sacīja: Šī vārda dēļ ej! Ļaunais gars ir izgājis no tavas meitas. 30 Un tā, nogājusi savās mājās, atrada meitiņu gultā guļam; un ļaunais gars viņu bija atstājis.

16.septembrī palladiumā koncertēs scissor sisters, bet pēc moriseja koncerta skaidrs, ka viens ir tas, kas notiek uz skatuves, bet pavisam kas cits atrasties zālē mūsu publikā un ar katru šūnu izciest visu pazemojumu par to bezdibeni, kas atdala vienu no otra.

internets mani sabaidīja, jo iesitu gūglē vārdus - balts kaķis - un izleca raksti par to, ka balti kaķi parasti ir kurli. austiņās esot baltas spalviņas un tās nerezonējot. mūsējais gan baidījās no pērkona, tad jau laikam viss kārtībā. viskautko var padomāt, jo maziņš vēl un uz vārdu lāgā neatsaucas. bet tajā pat laikā viņam uz galvas ir tās melnās spalviņas, nav daudz, bet ir, un, cik lasīju, pietiekot tikai ar vienu.

ja stīvens arī būs kurls, es vienalga viņu mīlēšu, vēl vairāk kā dzirdīgu. ai, esmu sakreņķējies. viņš guļ, actiņas ciet, bet es situ viņam knipjus virs galvas, bet viņš neceļ ne ausi.

a. visu vakaru nebija pīpējis, barikādēja ar videokasetēm ciet televizora vadus un te pēkšņi - cigarete! saki vēl, ka baltais mīļumiņš nenes laimi!