tina tērnere nomirusi.

tas ir donna sammere nomirusi, es atvainojos.

ak dievs, cik es varu būt drausmīgs. tā ir greizsirdība un kaut kāds aizvainojums. sākumā to nejūtu, nejūtu un viss, bet tad paiet laiciņš, es paskatos uz sevi caur rozītēm un tāds kauns, ka vispār nevaru. un galvenais man ir sajūta, ka šī greizsirdība mani ir ielenkusi un nevaru jau vairs kontrolēt. vienkārši tie rīti paiet tādā nemanāmā ķomkā, kad pazūd jebkāda pasaules jūtīguma sajūta un strādā tikai izmisīgs neglīts aizvainojums, kurš izpaužas neglītā formā, un greizsirdība kā pamatsajūta. tā nedrīkst, tā nedrīkst, tā nedrīkst, jo visi nav tik vīlušies un es nedrīkstu uzbrukt ar visu savu spēku, ja jau es esmu tik labs.

kā dzīvošana greizsirdībā var likties tik normāla. es taču it kā esmu tik mierīgs, bet tomēr es esmu patstāvīgā greizsirdības stresā. vai dievs arī ir greizsirdīgs kaut kādā savā dievišķā veidā, ja krieviski ir teiciens greizsirdīgs pēc dieva. vai mana greizsirdība ir greizsirdība pēc dieva? man ir jābūt labam, bet es aizeju kaut kādā izmisuma aizvainojuma mikslī, kas ir neglīts, un tāpēc arī grēks, un vēl dara sāpes citiem.

sešas reizes centos iesist paroli, domāju jau, ka prātā jūku, un tad tikai pamanīju, ka man deg ieslēgts caps.