man nepatīk cilvēki, kuri daudz un strauji kustās. tirinās ar rokām un kājām. tik daudz lieku, neapzinātu kustību, tik daudz lieki iztērēta spēka. gluži kā vārdi kaut kādos bezgalgaros dzejoļos, kuros nekas nav pateikts, jo kaut kādam faking dzejniekam redz licies, ka visiem faking interesē nevis paši viņa rakstītie vārdi, bet kaut kāda faking noskaņa, kuru viņš iedomājies caur šiem vārdiem pasniegt. kuru, bļe, tirliņ, interesē tava noskaņa, iebāz dirsā.

liekas kustības visu padara miglainu un izplūdušu, kaut kādu nosacītu un formālu, tā, ka tajā miglā vairs nevar atrast nevienu cietu priekšmetu. tāpēc visi tie noskaņu dzejnieki ir reāli kaitnieki. paši sajauc gaisu, bet intervijās pēc tam vaid, cik apkārt viss slikti.

nu tad tagad lai tās ērces izsalst. citādi, kā silta ziema un sniega nav, tā saka, ka ērces neizsalst, bet, kad dziļa ziema, tad arī saka, ka ērces neizsalst, jo zem sniega sildās. kad tad tās ērces lai izsalst, varbūt nekad? pagājšgad pat bija tāds aukstums, bet kā pienāca pavasaris tā rozentāle atkal bija studijā un sludināja, ka šī tik bija laba ziemiņa ērcēm un ka nu ir paaugstināta ērču aktivitāte, lielāka kā citus gadus, skrieniet tik vakcinēties. nu tad tagad, kad sniega sega ir plāna, bet gaidāms, kā televizorā saka, arktisks aukstums, ar ērču izsalšanu viss būs kārtībā. cerams.