| man nepatīk cilvēki, kuri daudz un strauji kustās. tirinās ar rokām un kājām. tik daudz lieku, neapzinātu kustību, tik daudz lieki iztērēta spēka. gluži kā vārdi kaut kādos bezgalgaros dzejoļos, kuros nekas nav pateikts, jo kaut kādam faking dzejniekam redz licies, ka visiem faking interesē nevis paši viņa rakstītie vārdi, bet kaut kāda faking noskaņa, kuru viņš iedomājies caur šiem vārdiem pasniegt. kuru, bļe, tirliņ, interesē tava noskaņa, iebāz dirsā. |