apsēdos uz dīvāniņa blakus santai ar eiženu un eižens pastiepās ar mazo rociņu un pieķērās manai lielajai rokai un man uzsmaidīja ar tik pieredzējušu sejiņas izteiksmi, ka es viņam pačukstēju, izdari kaut ko, lai man viss ir labi, jo tāda nesamaitāta tīrība ir tas īstais spēks un kam tad vēl lūgt palīdzību.

kā dziedāja suede - this world needs a father.

es lecu lecu lecu
ar lecamauklu vecu

es lecu pusi dienas
uz kājas tikai vienas

jo otra nokrita nost
un saplīsa gabalos

sāku skatīties fasbindera filmas. šī ir brīnišķīga. vecas sievietes un 20 gadus jaunāka arāba mīla ksenofobiskās sabiedrības ielenkumā. aizkustinoša galvenās lomas tēlotāja smukās kleitās un arī arābam ne vainas, īpaši dušas ainās. krāniņš tur, viss. ja mākslas filmā redzams vīrieša krāniņš, tas mani nomierina. krāniņš ir kā tablete, kuru iedod filmai un filma atveseļojas.

pie beigām kāds džeks stāstīja anekdoti. zilonis satiek pelīti un pelīte jautā zilonim, kāpēc jūs esat tik liels? bet kāpēc tu esi tik maziņa? zilonis atjautā pelītei. tas tāpēc, ka es jau sešus mēnešus slimoju, atbild pelīte.

epizodiskā lomā pats fasbinders. bet viņš jau miris. iedomājos, interesanti, kā ekstrasensi skatās vecās filmas, kurās ir miruši aktieri, vai viņi to kaut kā redz un jūt? skatās filmu un redz, kā starp dzīvajiem staigā mirušie. jo tajos raidījumos taču viņi skatās uz fotogrāfijām un uzreiz jūt, kurš dzīvs, kurš miris.

blondās bārmenes lomā barbara valentīna, kura kā raksta krievu wikipēdija, astoņdesmitajos bijusi fredija merkurija dzīvesdraudzene. nu tāda balināta friču mauze ir, kā no tolaiku pornogrāfiskajām kārtīm, žanrā.

man patīk tāds minimālisms, kad aktieri daudz nevibrē pa kadru. ja stāv pie izlietnes tad stāv taisni, rokas gar sāniem un runā. ja pienāk pie galda un apsēžas, tad sēž rokas uz galda un runā. un runā tā, ka neko lieku. un seja no emocijām neraustās.

kad jauna meitene iemīlas, viņa ir tik garlaicīga, salīdzinājumā ar vecu iemīlējušos sievieti, kurā ir visa gamma. es pilnīgi noteikti mīlu filmas par vecām iemīlējušamies sievietēm. tā man patika kasavītisa filmā faces, kur tā vecā kundze sadzērās un sāka dejot to ārprātīgo deju, bet te ir vesela filma.

un tad man vēl palikušas trīs fasbindera filmas par dažādām sievietēm - petras fon kant rūgtās asaras, veronikas foss skumjas un marijas braunas laulības. un vēl ceturtā filma - mīla aukstāka par nāvi.

okartē ienāca raitis. nu forši, beidzot būs uz ko skatīties, un man patīk, ka man patīk. tagad tur būs divi geji, kā izskatās, kašers un raitis, un abi tik dažādi. tas kašers mani besī neizsakāmi ar to pēra stiliņu un manierēm, vienkārši organiski nepanesu, kaut kāds defektīvisms, bet raitis ir kruts. nē nu reāli, es uz viņu paskatos un man jau ir jautri. bet tas nav tāds ļauns prieks, bet aizkustinošs. un man arī patīk, ka viņš nav smirdīgs kaulu kambaris, bet viņam ir apaļš dibens un zem ādas vismaz kaut kāds treknumiņš, lūpiņas tur tādas un pats tāds seksīgi infantils. bet labā ziņā infantils, viengabalains un naivs, salīdzinājumā ar to izļurušo kašeru, kurš arī ir infantils, tikai ar mīnusu.