apsēdos uz dīvāniņa blakus santai ar eiženu un eižens pastiepās ar mazo rociņu un pieķērās manai lielajai rokai un man uzsmaidīja ar tik pieredzējušu sejiņas izteiksmi, ka es viņam pačukstēju, izdari kaut ko, lai man viss ir labi, jo tāda nesamaitāta tīrība ir tas īstais spēks un kam tad vēl lūgt palīdzību.