jā, nu man beidzot pa ilgiem gadiem gribas aiziet uz teātri un noskatīties kādu izrādi. resno kundzi. nacionālajā! jo kad te atpakaļ biju uz brīdi ieslēdzis spēlmaņu nakti un redzēju apbalvošanu. bet ne jau dēļ apbalvošanas, bet, pirmkārt, uz skatuves kā režisors iznāca krilovs un krilovs man kaut kā psihofiziski izraisa uzticību. otrkārt selindžers. treškārt, arī aktieru ansamblis izskatījās brīnumaini labs. it kā nacionālais teātris, bet tāda izlase, taisni prieks. tiešām gribu to izrādi redzēt. vēl tagad atceros veco televīzijas uzvedumu frenija un zūijs kaut kādos padomju aizlaikos, tas arī bija labs. stungure bija mātes lomā, valkājās apkārt garā peldmētelī pīpēdama, zūijs bija niks ērglis, tā laikam sauca to valmieras džeku, bet frenija šķiet aīda ozoliņa. labs uzvedums bija. tagad gribu redzēt izrādi. jau kādu laiku doma neatkāpjas. tikai nez kā to realizēt, viss šķiet tik neiespējami - meklēt biļetes pirkšanas iespējas, pirkt, braukt, iet, paspēt, redzēt, nezinu. bet tā, kaut kur irracionāli, gribas, pat uzrakstīt par to sagribējās.

pieminētais fragments no paša in cold blood vidus

( +++ )

cik daudz perversiju tajā saucamajā mākslā saviesies, užas. ja padomju laikā publicētajā literatūrā aktīvi tika apkarots tikai klajš pretvalstiskums, tad slēptās perversijas zēla un plauka. kaut vai tai pašā kapotes romānā. jautāju sarmītei, klausies, kā viņi vispār tajā laikā atļāva kaut ko tādu publicēt? un viņa man saka, tajā laikā cilvēki bija naivi un to nesaprata, un es protams pievienojos. tajā laikā vispār nekādu perversiju nebija, bet ārvalstis bija sliktas tikai dēļ iekārtas, dēļ kapitālisma. tagad gan mēs esam kļuvuši ne tikai kapitālisti, bet arī fakini gudrinieki, perverti arī uzradušies uz katra soļa un par to mēs viņus arī sodam. pagaidām tikai tos, kuri darbos ir perverti, bet mēs taču esam gudri un būsim vēl gudrāki un drīz sāksim sodīt arī tos pervertus, kuri saslēpušies pa savām mākslām, tos sublimētos.

hauss ir parnoiķu zelta fonds, diagnozes tā vien zib viena pēc otras un katra piektā, desmitā gan jau kādam trāpa, neviens neaiziet no televizora ekrāna netrāpīts. es pats pie katras otrās esmu vājprātā. tas ir kā lasīt medicīnas enciklopēdiju, tikai vēl iespaidīgs ilustratīvais materiāls klāt.