jā, no sestdienas uz svētdienu pie mums bija indāns un piņķis, un tad runājām ar indānu par to, ka grāmata man gatava, bet es nevaru atrast motīvu, kāpēc to publicēt. ka it kā gribas to izdot, bet tad atkal it kā gribas, bet ne tik stipri, lai sāktu kaut kur meklēt kādas iespējas. un neredzu arī tos cilvēkus, kuru atzinība un prieks par izdošanu man būtu tik svarīga, lai es sāktu te plēsties. tas ir, es redzu cilvēkus, kuru prieks man ir svarīgs, bet tas nav prieks par maniem rakstu darbiem, bet cits prieks. un tad indāns teica, ka ir manī vīlies, kad es tā saku. un tad viņš teica, ka ārpusē kaut kādās aprindās kaut kādi rakstnieki uzskata, ka esmu augstprātīgs. nu tas ir tā jautri. augstprātīgs! protams, ka es esmu augstprātīgs. tādā aspektā, ka viens amīšu maucīgais džeks man izsaka vairāk nekā visa latviešu literatūra kopā ņemta, pilnīgi noteikti, jo ja man būtu jāizvēlas starp paulu wagneru un prozas lasījumiem, es izvēlētos paulu wagneru pilnīgi noteikti un tas būtu tikai godīgi un kāda tur vairs motivācija kaut ko izdot. vai rakstīt.

nē, nu lai man kāda izdevniecība piedāvā, es izdošos.