viss, ko es pasaku, ir banalitātes, un es esmu banalitāšu gūsteknis. un ja tas ir tikai ķīmiski noteikts stāvoklis, tad kuram no stāvokļiem lai es uzticos. vakar man bija tāda depersonalizācija, ka aizgāju atkal skalot seju un skatīties spogulī sev acīs. vismaz skatoties uz sevi sajūta, ka nav tik traki un sāku atcerēties, kas es esmu. tikai kad sāku meklēt brilles, viņu vairs nebija ne uz vienas maliņas un beigās tās atradās vannā, zem mazās eižena vanniņas.