kas man patīk noira filmās, ir ka melnais ir melns, bet baltais balts. un pelēkais loģiski pelēks. un nav nekādu sūda nieku, viss ir izslaucīts tīrs. tas vien jau paralizē. šī bilde, tavu bēdu, gan nav ar to filmas melno melnumu, jo laikam skanēta no kādas avīzes, bet ieliku, jo šis ir tas vēsturiskais kadrs ar mirušo delonu, kuru the smiths izmantoja sava albuma the queen is dead vākam.

par filmas saturu. sākumā liekas, kas tad tā par noira filmu, bet tad pakāpeniski ievelk tajā noirā, kā jau noira filmās pierasts ievilkt. paralēlā melnā pasaule ierodas un pieklauvē, tā - čego ņeždaļi? - un tad jau aiziet ripošana po naklonnoj uz leju uz eksistenciālo atrisinājumu pēc kura var arī iet, jo viss paveikts.

alens delons šajā filmā ne vairs gluži jauns, bet arī ne nobružājies un pārbriedis. neesmu pētījis un skaitījis, bet nebrīnītos, ja viņam tajā laikā ir bijuši 27, optimālais vecums. dažas epizodes noteikti ir viņa zelta fonds. patiesībā visa filma zelta fonds, tas melnbaltums viņu izdaiļo.