tikšanās
Posted on 2010.05.30 at 22:36
Iespējams, liela daļa cilvēku nemaz nezina par iespēju tikties ar deputātiem. Izrādās, ka jebkuram mirstīgajam ir tiesības klātienē tikties ar deputātu, lai pasūdzētos, padalītos idejās vai vienkārši uzzinātu atbildes uz līdz šim neskaidrajiem jautājumiem. Vēl jo vairāk – tas pat nav sarežģīti.
Tā kā katru dienu, lai pārvietotos pa Rīgu, galvenokārt izmantoju no vecmāmiņas mantoto ērenpreisu, tad zinu, kā jūtas lielākā daļa velomīļu. Nesakārtotās infrastruktūras dēļ, Rīgā riteņbraucējiem vietas īsti nav. Gājēji egoistiski uzskata ietvi par savu teritoriju, savukārt, autobraucēji ir tādās pašās domās par ielas braucamo daļu.
Lai noskaidrotu, kāpēc Rīgā tiek popularizēts velotūrisms un dabai draudzīgs dzīvesveids, taču netiek nodrošināti atbilstoši apstākļi, lai tas varētu attīstīties, nolemju doties apciemot Rīgas Domes deputātu Jāni Šiliņu. Pēc internetā atrodamās informācijas uzzinu, ka viņš ir gados jauns deputāts, kurš darbojas divās komitejās – Satiksmes un transporta lietu komitejā un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā. Tāpat J. Šilinš pieder pie „Pilsoniskās savienības” Rīgas domes deputātu frakcijas.
Vienoties par tikšanās laiku izdodas veiksmīgi. Piektdienas pēcpusdienā zvanu uz numuru, kas norādīts Rīgas Domes mājas lapā pie J. Šiliņa vārda, un otrā galā klausuli paceļ sieviete ar laipnu balsi. Viņa pajautā, par kādu tēmu vēlos runāt, es atbildu – veloceliņiem, un papildjautājumi netiek uzdoti. Tiek piedāvāts pārsteidzoši drīzs tikšanās laiks - pirmdien vienos. Jāierodas Kungu ielā 7/9, 5. stāvā, 509. telpā. Norunāts.
Uz tikšanos ierodos laicīgi – bez piecām minūtēm vienos. Ieeju Kungu ielas 5/7 namā, taču nesaprotu, kā iespējams nokļūt piektajā stāvā, ja ēkai tik daudz nemaz nav. Vēršos pie sievietes, kas konkrētajā brīdī atrodas vistuvāk un sēž pie darba galda. Izstāstu par norunāto tikšanos un jautāju, kur man jādodas. Sievietei nav ne jausmas, kas ir Jānis Šiliņš. Pēc neilga laika deputātu katalogā viņu tomēr izdodas atrast. Sieviete man pastāsta, ka jādodas uz Rīgas Domi, kas atrodas Rātslaukuma ielā 1.
Pēc pāris minūtēm ierodos īstajā vietā. Izrādās, ka J. Šiliņš kavē. Būšot pēc 10 minūtēm un es tikmēr varot iziet uz balkona un pavērot Rīgu no augšas. Kad paiet solītās 10 minūtes, deputāta kungs vēl joprojām nav ieradies. Uz balkona jau sāk salt. Nolemju gaidīšanu turpināt iekštelpās. 13.19 ierodas smaidīgs J. Šiliņš un aicina kabinetā. Atvainošanos un kavēšanās iemeslu nesaņemu.
Deputāts ir ģērbies džinsu biksēs un zilā, svītrainā kreklā. Viņš izturas brīvi, pat mazliet kautrīgi, un mēs pavisam ikdienišķi runājam par manu problēmu. J. Siliņš dalās savā pieredzē un pret mani izturas kā pret līdzvērtīgu sarunu biedru. Tiek uzklausītas visas manas pretenzijas, skaidroti problēmu cēloņi un pastāstīti turpmākie rīcības plāni problēmas novēršanā. Viņam veiksmīgi izdodas radīt iespaidu par kompetentu savas sfēras pārstāvi. Esam tikuši apmēram sarunas pusē, kad mums piebiedrojas kāds J. Šiliņa kolēģis un neviena neaicināts arī iesaistās diskusijā. Teikšu godīgi, neesmu par to sajūsmā, jo tas rada divi pret vienu sajūtu un man jābūt divtik spēcīgai ar saviem argumentiem kā līdz šim.
Jautājot par to, kāda viņaprāt ir šādu konsultāciju jēga, J. Siliņš atbild: „Mēs uzklausām iedzīvotājus, konsultējam viņus un nereti ņemam vērā ierosinājumus, ko mums iesaka. Ja jums tagad būtu kāda konkrēta ideja vai realizējams priekšlikums, mēs to noteikti ņemtu vērā”.
Tikšanās beigās deputāts izsaka prieku par to, ka jaunatne (ar to domājot mani) izrāda interesi un iesaistās. Tas negadoties bieži. Viņš laipni pasakas par apmeklējumu un aicina nākošreiz nākt uz tikšanos jau ar lielām idejām, kuras kopīgi varētu īstenot.
Tā kā katru dienu, lai pārvietotos pa Rīgu, galvenokārt izmantoju no vecmāmiņas mantoto ērenpreisu, tad zinu, kā jūtas lielākā daļa velomīļu. Nesakārtotās infrastruktūras dēļ, Rīgā riteņbraucējiem vietas īsti nav. Gājēji egoistiski uzskata ietvi par savu teritoriju, savukārt, autobraucēji ir tādās pašās domās par ielas braucamo daļu.
Lai noskaidrotu, kāpēc Rīgā tiek popularizēts velotūrisms un dabai draudzīgs dzīvesveids, taču netiek nodrošināti atbilstoši apstākļi, lai tas varētu attīstīties, nolemju doties apciemot Rīgas Domes deputātu Jāni Šiliņu. Pēc internetā atrodamās informācijas uzzinu, ka viņš ir gados jauns deputāts, kurš darbojas divās komitejās – Satiksmes un transporta lietu komitejā un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā. Tāpat J. Šilinš pieder pie „Pilsoniskās savienības” Rīgas domes deputātu frakcijas.
Vienoties par tikšanās laiku izdodas veiksmīgi. Piektdienas pēcpusdienā zvanu uz numuru, kas norādīts Rīgas Domes mājas lapā pie J. Šiliņa vārda, un otrā galā klausuli paceļ sieviete ar laipnu balsi. Viņa pajautā, par kādu tēmu vēlos runāt, es atbildu – veloceliņiem, un papildjautājumi netiek uzdoti. Tiek piedāvāts pārsteidzoši drīzs tikšanās laiks - pirmdien vienos. Jāierodas Kungu ielā 7/9, 5. stāvā, 509. telpā. Norunāts.
Uz tikšanos ierodos laicīgi – bez piecām minūtēm vienos. Ieeju Kungu ielas 5/7 namā, taču nesaprotu, kā iespējams nokļūt piektajā stāvā, ja ēkai tik daudz nemaz nav. Vēršos pie sievietes, kas konkrētajā brīdī atrodas vistuvāk un sēž pie darba galda. Izstāstu par norunāto tikšanos un jautāju, kur man jādodas. Sievietei nav ne jausmas, kas ir Jānis Šiliņš. Pēc neilga laika deputātu katalogā viņu tomēr izdodas atrast. Sieviete man pastāsta, ka jādodas uz Rīgas Domi, kas atrodas Rātslaukuma ielā 1.
Pēc pāris minūtēm ierodos īstajā vietā. Izrādās, ka J. Šiliņš kavē. Būšot pēc 10 minūtēm un es tikmēr varot iziet uz balkona un pavērot Rīgu no augšas. Kad paiet solītās 10 minūtes, deputāta kungs vēl joprojām nav ieradies. Uz balkona jau sāk salt. Nolemju gaidīšanu turpināt iekštelpās. 13.19 ierodas smaidīgs J. Šiliņš un aicina kabinetā. Atvainošanos un kavēšanās iemeslu nesaņemu.
Deputāts ir ģērbies džinsu biksēs un zilā, svītrainā kreklā. Viņš izturas brīvi, pat mazliet kautrīgi, un mēs pavisam ikdienišķi runājam par manu problēmu. J. Siliņš dalās savā pieredzē un pret mani izturas kā pret līdzvērtīgu sarunu biedru. Tiek uzklausītas visas manas pretenzijas, skaidroti problēmu cēloņi un pastāstīti turpmākie rīcības plāni problēmas novēršanā. Viņam veiksmīgi izdodas radīt iespaidu par kompetentu savas sfēras pārstāvi. Esam tikuši apmēram sarunas pusē, kad mums piebiedrojas kāds J. Šiliņa kolēģis un neviena neaicināts arī iesaistās diskusijā. Teikšu godīgi, neesmu par to sajūsmā, jo tas rada divi pret vienu sajūtu un man jābūt divtik spēcīgai ar saviem argumentiem kā līdz šim.
Jautājot par to, kāda viņaprāt ir šādu konsultāciju jēga, J. Siliņš atbild: „Mēs uzklausām iedzīvotājus, konsultējam viņus un nereti ņemam vērā ierosinājumus, ko mums iesaka. Ja jums tagad būtu kāda konkrēta ideja vai realizējams priekšlikums, mēs to noteikti ņemtu vērā”.
Tikšanās beigās deputāts izsaka prieku par to, ka jaunatne (ar to domājot mani) izrāda interesi un iesaistās. Tas negadoties bieži. Viņš laipni pasakas par apmeklējumu un aicina nākošreiz nākt uz tikšanos jau ar lielām idejām, kuras kopīgi varētu īstenot.