zhizel

man labi padodas, piemēram, dzert alu, bučot Laizānu, kaltēt rozes un visādas citas jaukas un dumjas lietas, bet es jums teikšu godīgi. Vislabāk man tomēr padodas pazaudēt fotoaparāta bateriju lādētāju. Pirmā nozaudēšanas reize ievilkās uz kādiem četriem mēnešiem apmēram. Tas tiešām ir viens nolādēts lādētājs.
Man bija 24 piparkūkas, 23 es apēdu un 1 iedevu Laizānam. Viņam tagad pie deguna smaržo piparkūka. Ja man nebūtu pazudis lādētājs, es varētu nofotografēt.
Vēl man nav pabeigtas esejas. Viena bija par filmu "Amēlija", bet otra par man īpaši tuvu, mīļu un galvenais saprotamu tēmu - intertekstualitāti. Jā, jā, to pašu.
Tad, kad visu dienu esmu nosēdējusi mājās, man patīk mazgāt drēbes ar rokām. Es palieku priecīga pēc tam.

Ja gadījumā avīzē līdzjūtību sadaļā visai drīz jūs lasāt, ka no kamiņienes uzbrukuma un naža trieciena ausīs ir miris kāds jauns puisis no Lāčplēša 100, ziniet, es nebiju pie vainas. vispār šitais dumjš joks. Ar nāvi nedrīkstot jokot. haaa.
šodien bija pēdējo mēnešu skaistākā diena, bet es pat neizvilkos ārā.
Līga atbrauca un stāstīja, cik Limbažos tagad forši. Viss balts kā pasakā vai bērnībā. Un es viņai saku, ka esmu izslāpusi pēc Limbažu kupenām, bet viņa tik turpina stāstīt un sajūsmināties, un griež man dvēselē.

Labi, šitik tālu tāpat neviens nebūs izlasījis, tāpēc atļaušos nocitēt vienu fragmentu no savas esejas par intertekstualitāti.
"Gerards Gerete ierosināja ieviest jēdzienu transtekstualitāte, intertekstualitātes vietā, uzskatot, ka šis jēdziens būtu aptverošāks. Viņš iedalīja piecus tā apakštipus. Kā pirmā no tiem būtu jau minētā intertekstualitāte, kas sevī ietvertu citēšanu, plaģiātismu un mājienus. Otrais apakštips būtu paratekstualitāte.(..)Un kā pēdējais apakštips minēts hipotekstualitāte – attiecības starp tekstu un iepriekšējo hipotekstu – teksts vai žanrs, uz kuru tas ir balstīts, bet kurš to pārveido, koriģē, izstrādā vai paplašina.

mazie prieciņi :)