| virsraksts |
[Oct. 21st, 2014|07:02 pm] |
Šodien uz treniņu ierados izskatā, kurā mierīgi varētu iet aplaupīt banku- galvenais uzsvars uz pūkainu cepuri ar kaķa ausīm un bumbu ar sūkli Bobu Kvadrātbiksi virsū.Viss tāpēc, ka man ir vājība uz ausainajām cepurēm.Un apkārtnē nav neviena veikala,kur varētu iegādāties mazizmēra pilašu bumbas, kā tikai viens bērnu veikals (Vispār šis fakts manī izraisīja izbrīnu).:) Vismaz Mīļumam uzlaboju garstāvokli.
Treniņā uzzināju, ka eksistē arī muskuļu grupas, kuras neesmu trenējusi. Un sajutos nedaudz patizli, bet gan jau, ka ar laiku.
Ceru, ka tuvākajā laikā atradīsu kaut kādas audumu humpalas, kur pa saprātīgu cenu būtu tumši zaļš tills. Vajag daudz priekš viena tērpa vienam pasākumam, taču, tā, kā nezinu, kad kaut ko tādu uzvilkšu nākamo reizi, negribās tērēties.Domāju, ka nav, ko vilkt, taču, kad izdomāju, ka pati taču varu uzšūt, jo rokas ir un šūt māku, idejas pašas sāka raisīties. Tagad tikai izejmateriāli jāatrod.Un ceru, ka atradīšu, jo pašai izdomātais tērps arvien vairāk un vairāk sāk iepatikties. |
|
|
| Forever young |
[Oct. 17th, 2014|09:28 pm] |
Šodien mani kārtējo reizi noturēja par nepilngadīgu.
Laikam jau būs tas jāsāk uztvert kā kompliments.
Šodien pat smiekli sanāca-man ir ģimene un bērns, bet man mēģina ieskaidrot, ka es nekādi nevarot
būt pilngadīga.: D
Vēl parasti patīk tās atvainošanās un teksti par labu saglabāšanos (tas nu gan izklausās mordzīgi), ka seko, kad esmu uzrādījusi dokumentus. ;) |
|
|
| |
[Oct. 15th, 2014|09:48 pm] |
Mīļums ir ģeniāls!
Jauni armijas zābaki ir tieši tas, ko es vēlējos!!!
Ņurrr... |
|
|
| Shugar and spice and everything nice |
[Oct. 13th, 2014|08:14 pm] |
Kas tas ar mani ir, ka oktobrī un novembrī vienmēr pastiprināti gribās saldumus (It sevišķi tumšo šokolādi ar riekstiem)?! Kaut kāda ziemas rezervju uzkrāšana vai kas?
Tā neesmu saldumu cilvēks. |
|
|
| sikspārņi namu jumtu korēs. |
[Oct. 3rd, 2014|06:01 pm] |
Vakar bija forša diena- ar vīru un mazo bijām pagarā pastaigā. No sākuma uz paziņas tetovēšanas salonu apspriest manas ieceres realizāciju, tad uz "Ļeņingrad" paēst un pēc tam pie viena cita paziņas paviesoties uz jumta terases ar brīnišķīgu skatu uz Vecrīgu.
Mazā par tetovēšanas salonu bija sajūsmā, it sevišķi par spīdīgajiem tuneļiem.
Bija arī viens neforšs gadījums,kas liecināja par šī gadījuma ierosinātāju īpašo kultūru un vērtībām (Jeb to pilnīgu trūkumu)un, kas mūs ar Mīļumu, angliski izsakoties, atstāja "totally speechless", bet tas nebija tā vērts, lai tāpēc sabojātu dienu. |
|
|
| Pēdējā laika veikumu, ieceru un novērojumu apkopojums. |
[Oct. 1st, 2014|07:48 pm] |
Nezinu, ar ko lai pat sāk.
Sākšu ar novērojumiem.
Nesen biju izmetusi loku pa ieliņām, pa kurām nebiju staigājusi vismaz gadus 15. Jocīgi ieraudzīt pārmaiņas, kā arī daudzas lietas ieraudzīt no jauna. Piemēram, kādreiz nemaz nebiju pamanījusi, cik Kapseļu ielai ir skaista apbūve- lielas, koku ieskautas,pirms Pirmā pasaules kara (Ja nemaldos) būvētas mājas ar lieliem jumtiem.Tādās varētu risināties šausmufilmas.It sevišķi rudenī perfekta noskaņa.
Izjutu, cik ļoti rudens ir mans gadalaiks- visas krāsas, krītošās lapas un tāds miers gaisā. Rudenī daba svin.
Man vispār rudens nekad nav asociējies ar kaut ko drūmu, ja nu vienīgi neskaita pašas novembra beigas.Un arī tajās var atrast kaut ko tuvu.
Ieceres:
ķerties pie iesākto apģērba gabalu pabeigšanas un uzšūt vēl šo to;
beidzot izgatavot mazajai nepieciešamās lietas redzes vingrinājumiem;
aiziet uz šādām tādām izstādēm un vispār painteresēties, kādi kultūras notikumi ir paredzami Daugavas kreisajā krastā (Tādi, kuri būtu ar ratiem izbraukājami).
Veikumi:
esmu sākusi trenēties pēc tādas programmas, kādu biju piekopusi laikā, kad dejoju (Vakar gan mazliet pārforsēju, jo nebiju domājusi,ka 60 apgrieztās presītes pēc dzemdībām tīri iesākumam varētu būt pa daudz, palika nedaudz slikti,bet tas nekas);
ar mazo staigājam pa masāžām un dakteriem. Šodien bijām mērīties. Beidzot sāk pieņemties svarā, kas priecē. Un gara arī ir- gandrīz 2 mēn 63 cm. |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2014|07:19 pm] |
Cik stilīgi- esmu palikusi slima!
Turklāt šodien, manāmā temperatūras reibuma stāvoklī esot, par pēdējo naudu nopirku neīstās zāles. Damn!
Ceru, ka mazajai nepielips, jo tik maziem bērniem, cik saprotu, nekādas zāles vispār nav paredzētas. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2014|06:38 pm] |
Tuvāko dienu kultūras programmā ietilpst japāņu šausmenes.
Pāris jau noskatījos.
Īsti romantiski manā gaumē.:) |
|
|
| Āgenskalna prieciņi |
[Sep. 18th, 2014|06:35 pm] |
Vakar, ejot pastaigāties, nobijos no kaut kādas mini mežacūkas. Iztādās, arī tādus mīļdzīvniekus sīksunīšu vietā mēdz turēt. :) |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2014|04:42 pm] |
Izskatās, ka vecā draudzenīte atkal ir klāt.
Savādāk to izskaidrot nevar, kaut arī nevar atļauties ar viņu pārāk draudzēties, jo man taču ir vienmēr jābūt tai, kas saņemas.
Un draudzenīte nāk kopā ar bezmiegu.
Kaut kā tā, kā tajā dziesmā:
"Hello darkness, my old friend
I've come to talk with you again."
[Ha, un, kā ironija tieši izleca nupat kaut kāds www.insomniac.com :D ] |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2014|07:48 pm] |
Un vēl...
Kopš vakardienas esmu uzsākusi treniņu programmu, jo nevaru izturēt, ka ķermenis pēc grūtniecības tāds patizls palicis. Pie presītēm gan varēšu tikai pēc kāda laika ķertied, lai gan gribās jau tagad. |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2014|06:17 pm] |
Dažreiz tomēr mani radagabali mēdz būt forši.;)
Kaut vai viena radinieka vakar izteiktā atziņa tēvu dienas sakarā, ka viņš nesaprotot, kāpēc ir vajadzīga tēvu diena, jo tēvi neko nedarot, bet māmiņdiena gan esot vajadzīga, jo valstij vajadzētu sievietēm vispār piemaksāt par to, ka viņas saņemas dzemdēt.:) |
|
|
| Dramaqueen |
[Sep. 15th, 2014|06:08 pm] |
Tā jau zināju, ka tad, kad šodien pamodīšos, visas vakardienas lielās drāmas liksies nebūtiskas un viss atkal būs kārtībā.
Ienīstu to, ka reti kad spēju dusmoties vai apvainoties ilgāk par piecām minūtēm (toties tajās piecās minūtēs " zemes tiek spertas gaisā"). :) |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2014|02:27 pm] |
Vakardiena bija dīvaina, kaut arī mazliet tada, kā dāvana man.
Dienas sākuma daļu gandrīz visu nogulēju gultā, jo aizvakar bija izskrējis muguras skriemelis, kurš turpināja savu iesākto sāpēšanu un skriešanu ārā pie katras pieliekšanās vai kaut kā pacelšanas. Tā dēļ nācās lietot piena maisījumu, jo majās šādām kaitēm ir tikai zāles, kuras zīdīšanas laikā lietot nedrīkst, bet pie daktera nezin kad vispār tikšu, taču neārstēt nevar. Vismaz atļāvos iedzert kafiju, kura pēc tik ilgas nedzeršanas garšoja tiiiiik labi.Un vēl atļāvos nedaudz sevi palutināt.Tā arī, savā ziņā, ir tā dāvana, jo apkārtējie sāka jau pārmest, ka pa sevi arī vajag padomāt, nevis visu pakārtot bērnam (Šausmīgi izklausās, bet tā, laikam, ir), savādāk nekam neatliek laika un sanāk reizēm staigāt apkārt ar tādu iekšēju, trulu apdalījuma sajūtu.
Pabeidzu sava nākamā tetovējuma skici.
Pēkšņi uzradās cilvēki no pagātnes, kuri bija domājuši, ka esmu atstiepusi kājas un mani sākuši meklēt. Cik jauki no viņu puses!
Ar vīru un mazo vakarā nedaudz izgājām uz Kalnciema kvartālu, lai kaut nedaudz būtu redzējuši Baltās naktis.Satikām ļoti daudz paziņu.
Vēl vakar smaidu izraisīja vīra diskusija ar vienu paziņu, kur viņi mēģināja saprast, pie kāda stila es piederu (Ir cilvēki, kuriem ir svarīgi visu salikt rāmīšos un kastītēs), beigās Mīļums pateica, ka es vienkārši esmu es- viens staigājošs trakums. |
|
|
| |
[Sep. 4th, 2014|05:25 pm] |
Farmācijas industrija gan pelna uz bērniem!
Nav jau nekāds pārsteigums, jo vecāki parasti varbūt kaut ko sev neatļausies, bet bērnam, it seviški, ja tas ir saslimis, sagādās visu.
Nācās pirkt sīkajai zāles un nedaudz paskraidīt pa ārstiem.
Un aptiekā atstāt paprāvu summu tikai pa pašām vajadzīgākajām lietām (Apm. sotaku), kas mazajai ir vajadzīgas, lai ārstētos.
Man liekas, ka pieaugušajiem reti kad par savām zālēm šādas summas nākas maksāt.
Sāku apdomāt, vai tas viss vispār tā saucamajās māmiņu algās ietilpst.
Principā par māmiņu algām sanāk tikai bērna higiēnas preces vienam mēnesim, slimošana tur nesanāk. Bet labi, ka vispār kaut kādas naudas tam tiek piešķirtas, labāk jau, nekā pilnīgi nekas. |
|
|
| 1.septembris |
[Sep. 2nd, 2014|01:57 pm] |
Vakar ar vīru beidzot divatā kaut kur aizgājām.
Pirmo reizi dzīvē sajutos nedaudz...mmm...ēēēē...veca? (Mīļums gan teica, ka mēs esam vnk nobrieduši, nevis veci)
Un pirmo reizi sajutu, ka uz mani skatās kā uz kaut kādu tusiņa veterānu, lai gan nemaz tik veca nejūtos, vakar vnk bija pilns ar neznokurienes izlīdušiem sīkajiem(tādiem, kas raisa asociācijas ar svaigi piesvīdušiem krekliem).Bija jautri paskatīties no malas, pasmaidīt (Jo daža laba baigā stilošanās tiešām bija smaidu raisoša)un padomāt, vai pati tajā vecumā neuzvedos līdzīgi.:) |
|
|
| LOL |
[Sep. 1st, 2014|04:56 pm] |
Nu gan!
Varētu padomāt, ka sievietei,kļūstot par māmiņu, vairs nav tiesību vēlēties izskatīties labi kaut vai tikai savam un vīra priekam!
Biju aizgājusi uz apakšveļas veikalu (ar visiem ratiem). Kad meklēju sev krūšturi manā gaumē, pārdevēja sāka izteikt savas domas, ka tādus jau gan jaunajām māmiņām izvēlēties neklājas un tā vietā kā alternatīvu man piedāvāja kaut ko stipri aseksuālu un izpletņveidīgu, pie tam netīri baltā krāsā ar pabalējuma efektu raisošām svītrām.Sieviete rindā aiz manis viņai piebalsoja.
Tas, ka man ir bērns taču vēl nenozīmē, ka visai tādai dzīvei ir jāvelk svītra pāri! :)
Vēl tik iesūnojusi gluži nejūtos. ;) |
|
|
| It`s only when i lose myself with someone else that i find myself... |
[Aug. 29th, 2014|08:05 pm] |
Vai ir iespējams vienlaikus justies gan laimīgam, gan depresīvam?
Reizēm nesaprotu, kas ar mani sajūtu līmenī notiek...
Nevar taču piemeklēt kaut kas tik banāls, kā pēcdzemdību depresija! Dusmojos uz sevi, ka nejūtos tā, kā man vajadzētu justies un vispār par visādām stulbībām galvā, kuras pašlaik vnk nevar atļauties.Jo man taču ir jābūt stiprajam piemēram. |
|
|
| :) |
[Aug. 28th, 2014|06:21 pm] |
"Man ir dēls- tik stulbs, it kā savu stulbumu būtu pircis akcijā "Ņem divus, maksā par vienu!""
(N. Geimens "Amerikāņu dievi") |
|
|
| laiks sev |
[Aug. 28th, 2014|06:16 pm] |
Pēdējā laikā, paralēli visām bērnu lietām, esmu sevī noverojusi pastiprinātu tieksmi pievērsties savai iekšejai pasaulei un sevis pilnveidošanai.Laikam ir radušās kaut kādas zināmas bailes visā jūklī pazaudēt pašai sevi, vai arī laikā,kad teorētiski nav laika pašai sev, palikt stulbai (Kaut gan tas ir diskutabls jautājums, vai kādrei jel kad esmu bijusi īpaši gudra, bet tas lai paliek citiem). |
|
|