| ! |
[Mar. 4th, 2015|11:49 am] |
Jūtos nikna.
Un labi, ka ko tādu laicīgi uzzināju. Visu laiku dzīvoju ar pārliecību, ka mana meita ies normālā skolā, tajā pašā, kur esmu gājusi es un lielākā daļa radinieku, bet, izrādās, ir mainījušies rajoni un mūsu adresei tiek piedāvāta tikai viena skola, kas, manuprāt, ir viena no sliktākajām Rīgā! Vismaz es neko labu neesmu dzirdējusi- slikts līmenis, šausmīgs kontingents un mācību spēki biežā alkohola reibumā. Negribu, ka mans bērns mācās skolā, par kuru viņai būtu jākaunas! Ja līdz viņas skolā laišanas laikam nekas nemainīsies, apsveru ideju par privātskolu (Cik atceros, bija iespējamsvalsts līdzfinansējums). Ja valsts nevar nodrošināt manam bērnam normālu skolu viņas rajonā, vai arī uzlabot piedāvāto skolu līdz cilvēka cienīgam līmenim, tad lai pati arī maksā!
Sacepos.
Bet tā vispār šodien ir viņas pirmā apzinātā vārdiņa pateikšanas diena. Skatās, skatās uz mani un tad pasaka: "Mamma!"
Es: "Jā, pareizi- mamma!"
Šodien visu dienu priecīga mammojas. |
|
|
| Par darbiem,laimi un sievietes/mātes lomu |
[Feb. 18th, 2015|08:56 am] |
"Some day you will find me
Caught beneath the landslide
In a champagne supernova in the sky."
("Oasis- "Champagne supernouva")
Visu rīta cēlienu dungojas galvā.
Ļoti savāds februāris- daudz, jo daudz darāmā un reāli īstenojamu, ilgtermiņā dzīvi ietekmējošu ideju. Ceru, ka tas viss šonedēļ īstenosies. Jau aizrautības tirpiņas skrien pār mugurkaulu iedomājoties, cik daudz jauna man būs iespējams piedzīvot, uzzināt utt. Jūtos gluži savā elementā un atkal dzīvi mīloša.Lai gan citi pārmet, ka tad, kad ir bērns,man nevajadzētu tik daudz socializēties un atkal kaut ko plānot utt. Bet kāpēc gan es to nedrīkstētu darīt? Sēžot mājās es vnk sāku justies nelaimīga, man vajag kustību, kreativitāti un darbību. Kāds bērnam labums no īgnas mammas?! Negribu visu mūžu dzīvot ar upurēšanās sajūtu un pēc tam vecumdienās bērniem skaitīt, ka viņu dēļ es neizdarīju to, to un šito.Neuzskatu, ka ar bērna ienākšanu ģimenē dzīve beidzas, tā drīzāk sākas no jauna, jo atkal mācies staigāt, ēst utt, kā arī saplānot kaut kā savu laiku, lai tas pietiktu gan bērnam, gan visam citam.Arī sieviete tad pēkšņi nebeidz būt sieviete. Zinu sievietes, kas pēc dzemdībām tā velta sevi bērnam, ka kaut mirklīti pašai sev uzskata par noziegumu un nenormālāko egoisma pazīmi, bet man vienmēr rodas jautājums par to, no kā viņas bēg.Tas nav slikti, bet es vnk tā nespēju. Lai gan no manis tas tiek sagaidīts.
Cilvēkam vispirms ir jāatrod tas, kas viņu spēj patiesi darīt laimīgu un tikai tad viņš var darīt laimīgus arī citus. Kaut kā tā.
Katram savs. |
|
|
| Ballatines day |
[Feb. 15th, 2015|06:05 pm] |
Brīnišķīgākā "Ballatines" day ilgākā laika posmā!
Mīļums izpildījās godam- pudele "Old Tbilisi",trīs lielas, sarkanas rozes un spontāns brauciens uz kaimiņvalsti.
Šorīt pamodos ar sajūtu, ka mīlu savu dzīvi. |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2015|07:36 pm] |
Taste forbidden fruit
the sweetest sin of all
oh, so hard they come
and so hard they fall...
(In Strict Confidence- forbidden fruit)
Šodien kaut kā tā. |
|
|
| |
[Feb. 4th, 2015|11:15 am] |
Kā nu man pēdējā laikā ir gājis?
Gaidu kaut kur ellē ratā aizķērušos paku ar matukrāsām, ik pa laikam krītu uz nerviem Latvijas pastam, Royal mail un firmai, no kuras pasūtīts. Kā es smiešos, ja izrādīsies, ka visu šo laiku sūtījums ir ceļojis pa LV, jo nu jau pārsniedz termiņu, kurā sūtījumi iet no UK uz Austrāliju! Tā var notikt tikai Latvijā. :)
Nevaru sagaidīt, kad beidzot tikšu pie savas tumsā spīdošās, sarkanās matukrāsas. :)
Nākamnedēļ mazā sāks iet bebīšu skoliņā.
Bijām uz foršu koncertu, kur izārdījos pie skatuves.
Izskraidījāmies pa dažādiem ārstiem, kuri nobiedēja nepajokam, bet viss, ptu, ptu, ptu, beidzās labi.
Priecājos par kosmētisko jaunatklājumu- kokosriekstu eļļu.Tagad mans top ķermeņa kopšanas līdzekļu saraksts izskatās vēl dīvaināks- kokosriekstu eļļa, aptiekā pieejama augstas kvalitātes olīveļļa, kafijas skrubis un medus masāžām. Kaut kā vispār esmu sākusi interesētiespar dabīgām lietām. Un, vismaz, kas attiecas uz manu ķermeni, minētie līdzekļi iedarbojas ar daudzlabākiem rezultātiem, nekā kaut kādi mega dārgie krēmi, no kuriem man bieži pat ir alerģija. |
|
|
| |
[Jan. 25th, 2015|03:58 pm] |
Viss, kopš vakardienas savai tievēšanas mānijai metu mieru.
Ir labi zaudēt kg dienā, bet vairs nav labi, ja sākas ģīboņi un sāk pastiprināti krist ārā mati.
Vakardien bija tik slikti, ka knapi aizvilkos līdz aptiekai un iegādājos dzelzs preparātus, kā arī beidzot pa ilgiem laikiem apēdu gaļu. Kur man bija prāts parakstīties uz lielu fizisko slodzi kombinējumā ar dienas laikā uzņemtām maksimums 1200 kalorijām (Parasti gan stipri mazāk), ņemot vērā to, ka man tāpat jau ir mazasinība? |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2015|09:38 pm] |
Jaunais gads sagaidīts godam- šodien jūtos slikti nevis dēļ paģirām, bet gan dēļ dejošanas un ārdīšanās koncertā.Kājas vienos zilumos un spranda sāp. Bet bija tā vērts. |
|
|
| |
[Dec. 30th, 2014|04:28 pm] |
Kādu laiku neesmu rakstījusi, jo milzumdaudz visādu sīku un palielu darbiņu. Galvā kaut kādas lietas pierakstu, bet, kad nu tas viss būtu jāliek ārā, pēkšņi vairs nav nekā, ko paust.
Ar nepacietību gaidu dāvanu sev Ziemassvētkos, kura, daudzo pasūtījumu dēļ, ir kaut kur iestrēgusi- Anne Rice "The Wolves of Midwinter".Ceru, ka būs tā vērts.Vismaz hronikas (Cik no tām esmu lasījusi) patika. |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2014|03:01 pm] |
Milzu sparā atgūt formu sastādīt sev tādu treniņu grafiku, ka beigās satraumēju sev ceļa saites un nedrīkstu kādu laiku tik intensīvi trenēties vispār jau protu tikai es. :)
Mazā mūs ar vīru vakar normāli izbiedēja, saucām pat "ātros", jo nezinājām, ko lai citu dara- bija paaugstināta temperatūra un vispār atteicās ēst.NMP pediatre pa telefonu teica, lai gaidam un skatamies, kas notiks un "ātros" saucam tikai tad, kad temperatūra ir pāri 38 un mazā turpina atsacīties ēst, izskatās, ka vnk sāk nākt zobiņi.Naktī ik pa laikam viņu pārbaudīju, no rīta beidzot normāli paēda. Visu dienu vai nu guļ, vai raud. Papildus šķidrumu (pēc ārstes ieteikuma tādu vajagot dot) uzņemt atsakās. Žēl paliek, jo izskatās gaužām nelaimīga. Rīt zvanīšu ģimenes ārstei un jautāšu, kā lai visu šo zobu procesu princesei padara vieglāku. |
|
|
| mja.. |
[Dec. 7th, 2014|07:53 am] |
Tas moments, kad tevi piedzirda tevis paša miesīgi vecāki un sāk stāstīt savus "jaunības grēkus",kuri, kā izrādās ir tāda paša stila, kādus tu pirms laika cītīgi no viņiem slēpi.
Mīļuma komentārs par vakardienu bija tāds, ka tagad viņam viss ir skaidrs, no kurienes man tas trakums nākot.:) |
|
|
| Decembris |
[Dec. 6th, 2014|02:36 pm] |
| [ | mans iedomu draugs klausās |
| | Eliott Smith-Miss Misery/Between bars | ] |
"I'll fake it through the day
with some help from Johnny Walker red
Send the poisoned rain down the drain
to put bad thoughts in my head
Two tickets torn in half
and a lot of nothing to do
Do you miss me - Miss Misery -
Like you say you do?"
Beidzot varu uzrakstīt, ka klausos dziesmu un lasu grāmatu ar gandrīz identiskiem nosaukumiem (Gribējās to uzrakstīt). :)
Sāku saprast, ka decembris, par spīti manai sniega tīksmei, ir viens no nemīļākajiem mēnešiem,kad jūtos vissliktāk.Decembris ir tumšs, pilns steigas un lielveikalu pasaules, kurā man negribās iederēties.Visas tās rindas un obligātās dāvanu pirkšanas n-tajiem radiem mani ir novedušas līdz tam, ka negribas pirkt neko un gribās visus pasūtīt kaut kur ar visu "The Must" ķeksīšu būšanu.Kam tas ir vajadzīgs?Šogad vairāk sliecos uz paštaisītu saldumu un kūciņu izgatavošanu, kas pat būtu vairāk no sirds, nekā kaut kas steigā pagrābts tikai tāpēc, ka to un to obligāti vajag apsveikt, tas nekas, ka dotais personāžs visticamāk laipni pateiksies un nogrūdīs dāvanu kaut kādā kaktā, jo tā viņam nav vajadzīga.
Mani mīļie draudiņi bipolārie traucējumi atkal jau sāk mani apciemot. Visā sirsnībā.
Tāpēc man nepatīk decembris.
"Drink up baby, stay up all night
With the things you could do
You won't but you might
The potential you'll be
That you'll never see
The promises you'll only make
Drink up with me now
And forget all about
The pressure of days
Do what I say
And I'll make you okay
And drive them away
The images stuck in your head." |
|
|
| Emonālijas. Kārtējās. |
[Nov. 30th, 2014|08:03 pm] |
"I am the mistress of loneliness, my court is deserted but I do not care."
(Sopor Aeternus- No one is there)
Kaut kā šodien ļoti.
Bet tas ir dabīgi, īslaicīgi un pāries. |
|
|
| sapnis par dzemdībām |
[Nov. 19th, 2014|10:19 am] |
Bija dīvains hiperreālistiskais sapnis par dzemdībām.
Sapnī pat jutu kontrakcijas, tikai tās nebija īpaši sāpīgas, jo biju izvēlējusies EA.Vecmātes seju nevarēja skaidri saskatīt. Vieta it kā bija Stradiņi, taču zāle izskatījās pavisam savādāk. Turklāt, es dzemdēju nevis uz dzemdību galda, bet ginekologa krēslā, kam klāt bija zobārstu atribūtika. |
|
|
| Pirmdien Jānītim sāpēja kāja. |
[Nov. 13th, 2014|11:49 am] |
Nedēļa sākās jau svētdien un ir, mjā, diezgan interesanta...
Svētdien visi trīs bijām ciemos pie nu jau ģimenes draugiem. Nedaudz sāka sāpēt zobs, bet varēja paciest. Atnācām mājās, mazliet pagulēju un secināju, ka nu jau zobs sāk sāpēt tā tīri solīdi un manāmi. Centos apārstēt, bet bez rezultātiem.
Pirmdiena. Atstāju sīko vīram pieskatīt un jozu uz Torņkalna poliklīniku kaut ko darīt lietas labā (Zināmu iemeslu dēļ Stomatoloģijas institūtā nav vēlmes rādīties), jo nevēlējos, ka rezultāts ir tik pat forša žokļa operācija, kā vairāk, nekā pirms gada. Iestādījumā biju pirmo reizi. Atstāja padomju laika atmosfēras iespaidu- lejā vestibilā tirgo kaut kādus adījumus ar spīguļiem, viss apskretis un reģistratūrā ir jāgaida pusstunda, kamēr kāds vispār ieraudzīs, ka tur stāvu (Tas nekas, ka biju vienīgais cilvēks pa visu gaiteņa vidusdaļu). Kad beidzot iespruku zobārstu kabinetā, tiku saņemta ar diezgan īgnu attieksmi un mani mēgināja pārfutbollēt uz institūtu. Viena zobārste krietni gados tomēr piekrita mani apskatīt un tad attieksme uzreiz mainījās, kad ieraudzīja, kas tur darās. Pārsteidza tas, ka nelika tās gaišzilās plēves mutē iekšā un siekalu nosūcēju, pat rentgenu neuztaisīja, uzreiz pa brutālo ķērās klāt.Pēc tam parakstīja antibiotikas un tagad jāgaida, kas nu būs tālāk.
Otrdiena. Bijām uz svecīšu vakaru. Mazā bija sajūsmā par tusiņu un cilvēkiem. Mājās gan neapmierināti brēca, jo viss bija beidzies.Siržu lauzēja jau no bērnības, jo pats smieklīgakais, ka uķināties un puķināties salīda nevis meitenes/sievietes, kā parasti tas notiek, bet gan pārsvarā tikai vīrieši.Sīkajai, protams, acis spīd un smaids pa visu seju.
Ieskrējām iecienītajā iestādījumā. Satiku sen nesatiktus paziņas. Sapratu, kāpēc antibiotikas plus šotiņš nav laba kombinācija. Lai gan iepriekš nekas slikts nebija bijis, šoreiz palika slikta dūša.
Radās plāns.Mazliet bail, bet redzēs, kā būs.
Trešdiena (Vakardiena).Ciemojās I. Uzzināju ļoti daudz šokējošu jaunumu, kas viss ir noticis, kamēr biju ārpus aprites. Tā pārdomas raisoši. Mjāāā...
Šodiena. No rīta iskrēja kaut kāds disks mugurai, ar ko arī mani var apsveikt. Guļu gultā un nevaru neko īsti padarīt, lai gan sīkā ir nesaprašanā, ko mamma šodien tāda slinka, nemaz vairs visu laiku neņemās ar viņu (Jo nevaru ne pieliekties, nedz arī vispār kaut ko pacelt). |
|
|
| Basic bitchface |
[Nov. 8th, 2014|10:09 pm] |
Mans temperaments. :@ :@ :@
Mīļums šodien kārtējo reizi dabūja to izbaudīt pilnā spektrā, lai gan, manuprāt, bija par ko.
Kā mani kaitina tas, ja tad, kad es jau tā esmu dusmīga, sāk runāt kaut kādas banālas, nodrāztas un iestudētas
frāzes! |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2014|01:07 pm] |
Pēdējā laikā ir sākuši rādīties tipiskie māmiņu sapņi/ murgi par tēmām, ka mazā ir saslimusi ar kaut kādu nesaprotamu un retu slimību, tāpēc viņas dzīvībai draud briesmas vai arī kaut kur pazudusi un ed viņu nevaru atrast. |
|
|
| Wellcome to the family |
[Nov. 1st, 2014|09:23 pm] |
Alus+šņabis+jāgerītis+viskijs nepavisam nav laba ideja. Visu rīta cēlienu draudzējos ar balto fajansa klausuli un ienīdu sevi.
Mjā...
Vakar ar vīru pa ilgiem laikiem bijām divatā izklaidēties un nedaudz norāvāmies no ķēdes. |
|
|
| love, love, love |
[Oct. 31st, 2014|03:32 pm] |
Jauki ir nedaudz apstāties, paskatīties un atkal saprast, cik ļoti tomēr mīlu savu vīru. Ikdienā parasti ir tik daudz kas darāms un dažādas citas domas galvā, ka neatliek laika ieturēt mazu pauzīti un izbaudīt šīs sajūtas tīrumu.
Nevaru atcerēties, kurš režisors bija teicis, ka runa jau esot par izvēli un viņš savu sievu katru dienu izvēlas no jauna atkal, atkal un atkal, dodot viņai priekšroku starp visām citām pasaules sievietēm. |
|
|
| |
[Oct. 31st, 2014|11:24 am] |
Beidzot atkal sāku justies kā sieviete, nevis pudelīšu taisāmā, knupīti padodošā un pamperu maināmā mašīna.
Viss pateicoties tam, ka atkal pievērsos apģērbu izgatavošanai. :) |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2014|11:34 am] |
Ideja par zaļo tilla tērpu atkrita gluži vienkārši tādēļ, ka pašlaik nekur nav tāda toņa audums, kādu esmu iecerējusi. Tad nu šīsdienss plānā ir pabeigt sarkani punktainos svārkus, lai gan izskatās, ka tas ir stipti bezjēdzīgi, jo gan jau, ka rīt būs tādi laikapstākļi, ks tos uz pasākumu nemaz nevarēs vilkt. Gan jau mana galva kaut ko izdomās...
Mazā ir apslimusi un aplipināja arī mani un vīru. Aizvakar man bija tik burvelīga iesnu balss, ka balss pārveidotājs mani apskaustu.
Nesen sapratu, ka dažbrīd pagātnē esmu rīkojusies diezgan kuciski, lai gan tajā brīdī tā nemaz nelikās un šķita, ka rīkojos pareizi. Dažas situācijas vnk nav iespējams izprast, ja pašam trūkst pieredzes, kā ir būt tādā pašā izejas punktā, kādā atrodas opozīcija. Būtu man tad bijušas tagadējās zināšanas, nebūtu tā rīkojusies. Bet, kā Ričijs Edvardss ir teicis:" All you can do to the past is never to be like it."
Kaut kā tā. |
|
|