Dvēseles vēdlodziņš - Komentāri

Par 4. varu teikt, ka nespēlēšanās ar ēdienu un maizi ir daudz senāka par padomju laikiem. Tas, šķiet, ir tas, ko es tiešām ievēroju. Par apēšanu līdz galam - cik uz šķīvja esi uzkrāmējis, tik jāapēd (tieši tā, kā sacīji - mājās), par sapujušo zupu gan man ir cits viedoklis :D
Toties tas arī ļoti labi organizē un iemāca cilvēkam negrābt visu, kas pats veikalā skrien virsū, lai pēc tam papildinātu pasaules atkritumu kalnus.