July 20th, 2006

• nē, nu tas ir par daudz!!!!
• 7/20/06 12:10 am
• tikliidz ierakstiiju tekstu "Meitene", tā uzreiz zvana telefons, kurš kluseja visu dienu. un zvana viena pēc otras divas meitenes. kaut kāds jauns likums?
• Current Music: default- two girls come in the name of love
  Current Mood: dievīgs kā es
• 0 commentsLeave a comment

• nāk....
• 7/20/06 12:15 am
• Skrandas un mēraukla savijušās vienā,
  Zaļas acis aiziet- cerība.
  Skrandas paliek- manas zaļās skrandas.
  Mēraukla- būt vai nebūt. Kafijas tasītē mērkta, skrandās tērpta, samezglojusies haosā.
  Gaidu zibeni ar tā rakstu, kas izgaismotu prātu, katra ilūzija ir ir mana eksotika.
  Sāpīgi būt bērnam, bez mērauklas, bet mātes nav.
  Pieplakšu pie zemes ar savu izjukušo mērauklu
  Un raudāšu asaras kuru nav......
  Tags: eju....
• Current Music: default- disapointed shaekspire
  Current Mood: defaultais garastaavoklis
• 0 commentsLeave a comment

• 7
• 7/20/06 12:52 am
• Es parasti aprobežojos tikai ar septiņiem soļiem. Tikai? Varbūt tas ir daudz? Bet, lielākoties, man liekas, ka citi mēro daudz garākus ceļus, lai iepazītu to, kas nav viņš pats. Protams, ir jāņem vērā tas, ka soļu garumi mēdz būt atšķirīgi. Varbūt viens mans solis ir trīs kāda cita.... Parasti, es nesteidzos spert otro soli... mana pieredze rāda, ka strauji ejot uz priekšu, augšu, vai dziļumā, kaut kur pazūd atmiņas par pirmajā solī gūtajiem iespaidiem. Un pirmais ir pats skaistākais!!!! Man patīk spert pirmo soli, jo tad Tas, kas neesmu es, parasti, panāk man pretī. Un atzinis es esmu, tas skaisti ir..!!! Bieži vien, es un Tas, kas neesmu es nekur neejam. Mēs vienkārši sēžam. Uz soliņa. Un klusējam. Bieži vien soliņš ir grāmata, kas lasa mani, Bieži vien uzdrīkstēšanās lēciena formā... Tā klusējot, pārdomājot būtisku jautājumu- iet vai neiet?, gadās pamanīt lietas, kas stāsta. Trīssimti pulksteņus atpakaļ, es ievēroju bezgalīgi garu reanimācijas mašīnu kollonu, zili mirgojošām bākugunīm, braucam pa ieleju, kas atradās kaut kur tur, augšā. Trīs pieturas pirms beigām pamanīju tukšu, zaļu vīna pudeli. Tā smējās. Es nekad neesmu jautājis Tam, kas neesmu es, ko tas ievēro, kad sēžam uz soliņa. Un nedomāju to darīt. Es minu. Tā ir interesantāk. Bieži vien man liekas, ka ar septiņiem soļiem ir par maz, lai iepazītu To, kas neesmu es. Un tad mani pārņem nevarības sajūta, jo es, diemžēl, nogurstu. Esmu tikai pusdievs ar vienu aci, un tā, kas neesmu es, ir bezgalīgi daudz reižu vairāk nekā manis. Kaut manis nav maz...
  Tags: 0..... starts, 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7
• Current Music: default- fuck away from net, u idiot!!
  Current Mood: takaa vajadzeetu graamatinju..
• 0 commentsLeave a comment

• Metallica
• 7/20/06 03:14 pm
• Nebiju gaidījis, ka tā mani iedvesmos....
  Tags: pizdec.gov.lv
• Current Music: Metallica- fuck you lars
  Current Mood: pozitiivi agrsiivs
• 0 commentsLeave a comment

• sagaidīju...
• 7/20/06 03:51 pm
• pusapzinati ,šīs dienas , ar nepacietību gaidīju atbildes vēstuli, lai gan zinaju ,ka nav un nebūs..., bet kad saņemu...biju sokā par savu reakciju.... nu... tu dod V!!!(pats sev)
  Tags: hmm.... es raudu?
• Current Music: default- shoot mee three times
  Current Mood: kaut kas jauns
• 0 commentsLeave a comment

• atgādinājums sev
• 7/20/06 08:48 pm
• klausies, sapnis ir šodien, nevis vakar un rīt.
  Tags: defaults
• Current Music: default- default
  Current Mood: defaults
• 0 commentsLeave a comment

• ir jāieliek...
• 7/20/06 10:12 pm
• Šodien braucot apciemot veco labo palaistuvi, satiku divus dauņus.. Brāļus. Noklausījos kolosalu sarunu... nu patik man tie cilvēki... izkāpu grēcinieku pieturā sajūsmināts... savulaik uzraksīju tekstu "Dauņa noslepums"... tagad gan vairs tā nedomāju, bet teksts man patīk.
  
  Klusums un miers izgaismojas, ģenētiskas mutācijas rezultāta sejā, kad mana spalva to zīmē. Dauņa smaids, noslēpumains kā Džokondai, viens smaids, viens noslēpums, ko šie ne- zvēri neslēpj no zvēriem, lopiem, dzīvniekiem, un šo zvēru varza nesaprot ko ne-zvēri neslēpj, Mana domu policija, sirēnām kaucot tuvojas, izbiedējot manu vēlmi pēc NEKĀ. Pēc noslēpuma Dauņa sejā... Pagātnes ziņas, monotonā, metāliskā sievietes balsī griež un pamazām atgriež manu pelēko moku istabu. Sāpīgi!!!! Un sirēnas paliek arvien zilākas kā nākamība, un Dauņa noslēpums aizpeld piektdienā, klaviermūzikas pavadījumā, lasot starp notīm, Manu tagadni. Svētdien Tas neatgriezīsies, sestdien, varbūt pazibēs atspulgā kā .... nezinu... varbūt kā atspulgs. Valdnieks teica un aci piemiedza un es sajutos kā nākamais, kurš, pēcdaudzapļu apļiem kādam teiks un ar aci piemiegs...Bet, skaistais noslēpums ko Dauņi neslēpj, paliks neatklāts, ja vien es sevi neuzšķērdīšu un neizvandīšu.... Viņi ir klāt!!!! Istaba zilām Gaismām izgaismota, vēl nobeiguma doma:..........
  Tags: es gribu būt kā viņi..
• Current Music: čaikovskis- riekstkodis- tēja
  Current Mood: skaists
• 0 commentsLeave a comment