Ahāts


21. Aprīlis 2014

ilgtermiņa attīstības scenāriji @ 17:38


Vidzemes attstbas perspektva un to ietekmjošie faktori 
Scenriji paredz, ka divdesmit gadu nkotnVidzemes attstbu noteiks vairki faktori. Nozmgkie faktori aplkoti šeit./
Iedzvotju skaita mazinšans un sabiedrbas novecošanaNkotniedzvotju skaits Vidzemturpins sarukt. Pc pieciem gadiem darba spjgo iedzvotju skaits ievrojami samazinsies, bet pieaugs gados vecku iedzvotju skaits. Tas palielins spiedienu socilajbudžetun paaugstins pieprasjumu pc veselbas un veco aužu aprpes pakalpojumiem. Dzimstbas lmenis nebs pietiekams, lai sabiedrba vartu atjaunoties, bet dzimstbas veicinšanas paskumu ietekme 20 gadu perspektvvl nebs jtama. Iedzvotju aizplšanu no Vidzemes noteiks darba iespju un augstka darba samaksa cits Eiropas valsts. Sarkošais iedzvotju skaits saasins konkurenci starp Vidzemes pašvaldbm iedzvotju piesaistšan. Palielinsies migrantu nozme tautsaimniecb, tomr iebraucju skaits nesps kompenst Vidzemes iedzvotju skaita samazinšanos. Demogrfisks izmaias atsts ievrojamu iespaidu viss sabiedrbas attstbas joms.
Ekonomikas atjaunošans pc krzes un publiskfinansjuma samazinšans
Nkamos divdesmit gadus vietjo ekonomiku turpins ietekmt globlie procesi un satricinjumi. Tpc stabilittes stiprinšanai izširošs bs valsts realiztais makroekonomiskais kurss un vietjs ekonomikas atveseošans temps. Ekonomisko konkurtspju mazins zijas zems darbaspka izmaksas un pieaugošais potencils zinšanu ekonomikas sektor. Atširbas starp jaunajm un vecajm ES dalbvalstm saglabsies. Ldz ar Rietumbalknu un Turcijas gaidmo iestšanos, ES valstu investcijas vartu rast izdevgku mjvietu rpus ES robežm, piemram, Ukrainun Baltkrievij. Vartu pieaugt arAustrumvalstu kapitla kltbtne. Samazinoties valsts finansjumam, Vidzemes pašvaldbm bs mazks pieejamo ldzeku apjoms. Palielinsies privtsektora nozme daždu pakalpojumu sniegšan, tomr iedzvotju pirktspja nepieaugs strauji. Ekonomikpalielinsies socilo tklu loma, kas nodrošins trku un efektvku preu un pakalpojumu apmaiu, radikli mainot prdošanu. Palielinsies pieprasjums pc individulajiem risinjumiem preu un pakalpojumu jom. Tpat kšobrd nozmga ietekme bs ES reionls attstbas politikai, kas sekms infrastruktras uzlabošanas, prrobežu sadarbbu, kardaždas sadarbbas tklu un klasteru iniciatvas. Kvalifictu darbinieku un zinšanu trkums Vidzemes perspektvajs nozars vartu izraist šo nozaru stagnciju. Tpc svarga bs kvalifictu darbinieku sagatavošana Vidzemes vadošajiem un perspektvajiem ekonomikas sektoriem.
Lauku attstbas modei
Eiropas lmenVidzeme ir attls lauku reions ar agrru ekonomikas struktru, zemu ekonomisko veiktspju un sarkošu iedzvotju skaitu. Tomr reions nav iekšji viendabgs. Ldzgi kcits joms, Vidzemes lauku nkotni ietekms demogrfisksitucija. Svargi bs artdi virztjspki kprtikas produktu cenas globlajos tirgos, kopgES lauksaimniecbas politika, enerijas resursu cenas, rvalstu investoru interese par apsaimniekojamajm zemm un infrastruktras pieejamba laukos un mazajs pilsts. Ja Vidzemes lauki turpins attstties kteritorijas pašpietiekamam dzvesveidam, tie saglabs savu maz skarto lauciniecisko identitti un dabu, tau to radtpievienotvrtba var bt nepietiekama vietjo pašvaldbu ekonomiskajai attstbai un spjai uzlabot infrastruktru. Prejot uz intensvu ekonomiski konkurtspjgu saimniekošanu, btiski samazinsies mazo saimniecbu skaits. Pieaugs vasarncu skaits laukos un turpins attstties reurbanizcijas procesi pievilcgko pilstu apkrtn
Socils un kultras prmaias. Jauni dzves stili
Sabiedrbvaldošo socilo un kultras vrtbu fons bs vl sarežģītks nekšobrd. Pašlaik Latvijas iedzvotji jtas nedroši par savu darbu un veselbu; izjt trauksmi par neiekaušanos socilajun ekonomiskajsistm. Nedrošba atsts negatvu ietekmi aruz jauno cilvku nkotnes izvlm. Vrtbu maiu ietekms sabiedrbas novecošans, tehnoloiju attstba, karcitu tautu kultru un alternatvo kultru pardšans Vidzem. Patrtjsabiedrba rosins dzves stilu prmaias arpersongajlmen. Sabiedrbpastiprinsies individulisma tendences, notiks attlinšans no tradicionlā ģimenes kodola. Vienlaicgi pieaugs dažu sabiedrbas grupu vlme pc iekšjmiera un pilnveidošans. Pieaugs iedzvotju socilun vides apzia. Palielinsies rpes par veselbu un labjtu, kardzimumu ldztiesbu. Dzves stilu daždba vl vairk aktualizs sabiedrbas integrcijas nepieciešambu Vidzem
Prvaldba
Starptautiskajlmenturpinsies prrobežu integrcijas procesi. Politisko robežu izzušana ar kaimiu reioniem Igaunijjau tagad auj Vidzemei paplašint sadarbbu, lnm izldzinot pierobežu teritoriju atpalicbu. Nkotnpaplašinsies reiona sadarbba arar Krieviju un Baltkrieviju. Dažas pašvaldbas uzsks diasporu atbalsta politikas, lai uzturtu saites ar saviem iedzvotjiem rvalsts. Lielkajm Vidzemes pašvaldbm, visticamk, nksies piedalties imigrantu iekaušanas paskumos. Starptautiskterorisma draudi turpins pastvt, epizodiski liekot pastiprint robežu kontroli. Iedzvotju mobilittes pieaugums palielins infekcijas slimbu izplatbas risku. Reionlajun vietjlmenprvalde vairk koncentrsies uz procesu un pakalpojumu nodrošinšanu loiskajos funkcionlajos reionos, nevis administratvajs robežs. emot vrmazo pašvaldbu ierobežoto veiktspju, Vidzemvl vartu samazinsies pašvaldbu skaits. Augot iedzvotju prasbm, pašvaldbm ar samazintu pieejamo publisko finansjumu bs grtk ts apmierint. Tas var paaugstint daždu socilo grupu atstumtbas risku. Tpc svargi bs paaugstint Vidzemes iedzvotju pašorganizcijas un pašnodrošinšanas spjas. 

 

Comments