Vidzemes attīstības perspektīva un to ietekmējošie faktori
Scenāriji paredz, ka divdesmit gadu nākotnē Vidzemes attīstību noteiks vairāki faktori. Nozīmīgākie faktori aplūkoti šeit./
Iedzīvotāju skaita mazināšanās un sabiedrības novecošanaNākotnē iedzīvotāju skaits Vidzemē turpinās sarukt. Pēc pieciem gadiem darba
spējīgo iedzīvotāju skaits ievērojami samazināsies, bet pieaugs gados vecāku
iedzīvotāju skaits. Tas palielinās spiedienu sociālajā budžetā un paaugstinās
pieprasījumu pēc veselības un veco ļaužu aprūpes pakalpojumiem. Dzimstības līmenis
nebūs pietiekams, lai sabiedrība varētu atjaunoties, bet dzimstības veicināšanas
pasākumu ietekme 20 gadu perspektīvā vēl nebūs jūtama. Iedzīvotāju aizplūšanu no
Vidzemes noteiks darba iespēju un augstāka darba samaksa citās Eiropas valstīs.
Sarūkošais iedzīvotāju skaits saasinās konkurenci starp Vidzemes pašvaldībām
iedzīvotāju piesaistīšanā. Palielināsies migrantu nozīme tautsaimniecībā, tomēr
iebraucēju skaits nespēs kompensēt Vidzemes iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Demogrāfiskās izmaiņas atstās ievērojamu iespaidu visās sabiedrības attīstības jomās.
Ekonomikas atjaunošanās pēc krīzes un publiskā finansējuma samazināšanās
Nākamos divdesmit gadus vietējo ekonomiku turpinās ietekmēt globālie procesi un
satricinājumi. Tāpēc stabilitātes stiprināšanai izšķirošs būs valsts realizētais
makroekonomiskais kurss un vietējās ekonomikas atveseļošanās temps. Ekonomisko
konkurētspēju mazinās Āzijas zemās darbaspēka izmaksas un pieaugošais potenciāls
zināšanu ekonomikas sektorā. Atšķirības starp jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm
saglabāsies. Līdz ar Rietumbalkānu un Turcijas gaidāmo iestāšanos, ES valstu
investīcijas varētu rast izdevīgāku mājvietu ārpus ES robežām, piemēram, Ukrainā un
Baltkrievijā. Varētu pieaugt arī Austrumvalstu kapitāla klātbūtne. Samazinoties valsts
finansējumam, Vidzemes pašvaldībām būs mazāks pieejamo līdzekļu apjoms.
Palielināsies privātā sektora nozīme dažādu pakalpojumu sniegšanā, tomēr iedzīvotāju
pirktspēja nepieaugs strauji. Ekonomikā palielināsies sociālo tīklu loma, kas
nodrošinās ātrāku un efektīvāku preču un pakalpojumu apmaiņu, radikāli mainot
pārdošanu. Palielināsies pieprasījums pēc individuālajiem risinājumiem preču un
pakalpojumu jomā. Tāpat kā šobrīd nozīmīga ietekme būs ES reģionālās attīstības
politikai, kas sekmēs infrastruktūras uzlabošanas, pārrobežu sadarbību, kā arī dažādas
sadarbības tīklu un klasteru iniciatīvas. Kvalificētu darbinieku un zināšanu trūkums
Vidzemes perspektīvajās nozarēs varētu izraisīt šo nozaru stagnāciju. Tāpēc svarīga
būs kvalificētu darbinieku sagatavošana Vidzemes vadošajiem un perspektīvajiem
ekonomikas sektoriem.
Lauku attīstības modeļi
Eiropas līmenī Vidzeme ir attāls lauku reģions ar agrāru ekonomikas struktūru, zemu
ekonomisko veiktspēju un sarūkošu iedzīvotāju skaitu. Tomēr reģions nav iekšēji
viendabīgs. Līdzīgi kā citās jomās, Vidzemes lauku nākotni ietekmēs demogrāfiskā
situācija. Svarīgi būs arī tādi virzītājspēki kā pārtikas produktu cenas globālajos
tirgos, kopīgā ES lauksaimniecības politika, enerģijas resursu cenas, ārvalstu
investoru interese par apsaimniekojamajām zemēm un infrastruktūras pieejamība
laukos un mazajās pilsētās. Ja Vidzemes lauki turpinās attīstīties kā teritorijas
pašpietiekamam dzīvesveidam, tie saglabās savu maz skarto lauciniecisko identitāti
un dabu, taču to radītā pievienotā vērtība var būt nepietiekama vietējo pašvaldību
ekonomiskajai attīstībai un spējai uzlabot infrastruktūru. Pārejot uz intensīvu
ekonomiski konkurētspējīgu saimniekošanu, būtiski samazināsies mazo saimniecību skaits. Pieaugs vasarnīcu skaits laukos un turpinās attīstīties reurbanizācijas procesi
pievilcīgāko pilsētu apkārtnē.
Sociālās un kultūras pārmaiņas. Jauni dzīves stili
Sabiedrībā valdošo sociālo un kultūras vērtību fons būs vēl sarežģītāks nekā šobrīd.
Pašlaik Latvijas iedzīvotāji jūtas nedroši par savu darbu un veselību; izjūt trauksmi
par neiekļaušanos sociālajā un ekonomiskajā sistēmā. Nedrošība atstās negatīvu
ietekmi arī uz jauno cilvēku nākotnes izvēlēm. Vērtību maiņu ietekmēs sabiedrības
novecošanās, tehnoloģiju attīstība, kā arī citu tautu kultūru un alternatīvo kultūru
parādīšanās Vidzemē. Patērētājsabiedrība rosinās dzīves stilu pārmaiņas arī
personīgajā līmenī. Sabiedrībā pastiprināsies individuālisma tendences, notiks
attālināšanās no tradicionālā ģimenes kodola. Vienlaicīgi pieaugs dažu sabiedrības
grupu vēlme pēc iekšējā miera un pilnveidošanās. Pieaugs iedzīvotāju sociālā un vides
apziņa. Palielināsies rūpes par veselību un labjūtu, kā arī dzimumu līdztiesību. Dzīves
stilu dažādība vēl vairāk aktualizēs sabiedrības integrācijas nepieciešamību Vidzemē.
Pārvaldība
Starptautiskajā līmenī turpināsies pārrobežu integrācijas procesi. Politisko robežu
izzušana ar kaimiņu reģioniem Igaunijā jau tagad ļauj Vidzemei paplašināt sadarbību,
lēnām izlīdzinot pierobežu teritoriju atpalicību. Nākotnē paplašināsies reģiona
sadarbība arī ar Krieviju un Baltkrieviju. Dažas pašvaldības uzsāks diasporu atbalsta
politikas, lai uzturētu saites ar saviem iedzīvotājiem ārvalstīs. Lielākajām Vidzemes
pašvaldībām, visticamāk, nāksies piedalīties imigrantu iekļaušanas pasākumos.
Starptautiskā terorisma draudi turpinās pastāvēt, epizodiski liekot pastiprināt robežu
kontroli. Iedzīvotāju mobilitātes pieaugums palielinās infekcijas slimību izplatības
risku. Reģionālajā un vietējā līmenī pārvalde vairāk koncentrēsies uz procesu un
pakalpojumu nodrošināšanu loģiskajos funkcionālajos reģionos, nevis
administratīvajās robežās. Ņemot vērā mazo pašvaldību ierobežoto veiktspēju,
Vidzemē vēl varētu samazināsies pašvaldību skaits. Augot iedzīvotāju prasībām,
pašvaldībām ar samazinātu pieejamo publisko finansējumu būs grūtāk tās apmierināt.
Tas var paaugstināt dažādu sociālo grupu atstumtības risku. Tāpēc svarīgi būs
paaugstināt Vidzemes iedzīvotāju pašorganizācijas un pašnodrošināšanas spējas.