Ahāts

tipisks trijkāja filmu vakars bija smth that i had been missing SO much. priecīgi.
es atceros, kā mēs plānojām ķīnas ballīti, bet tad bija citi laiki.. bet nu minča ballītei tā īsti nav ko plānot. vispār man liekas, tad mūsu psihõfiziskais stāvoklis varētu bū diez gan grandiõzs, heh. labi, whatever, īstenībā.
esmu aizkrāvusies, bet lēnām viss atrisinās.
rūdis mani ieveda kārdināšanā un tapa mazliet trakas vakariņas, jo man tgd sāp kuņģis. un ārā ir auksts.
ai. atkal besis. liels. besis.
bet šokolāde brauc pie manis. un dabūju svaigu vakara pastaigas gaisu ar ķīnu un atklāsmi par to, ka mums nav naudas un tuliņ ja ir klāt alekši. crisis means no isis, haha.

hahaha, biju jau aizmirsusi, ka uz pasaules ir arī viena īmō grupa, kas man patīk un es tik sirdīgi dziedu līdzi visās savās sen izdomātajās entajās balsīs, 8tajā klasē slājot cauri parkam no skolas mājās, kad viss čista manās atmiņās bija tikai slapjš un vislaik lija lietus, bet man ausis un smaids uz sejas līdz mājai.
jauno albumu,haha, tā arī vairāku gadu garumā neesmu sadrosminājusies noklausīties, un no vecajiem tpt ir viens tikai tā normāli labs un pārējos pa vienai, bet mīļai dziesmai, eh.
un kas man ir ar to i dont give a shit lietu nepareizajās dzīves sfērās, hahaha, enīvei, es viņus gribu dzirdēt Kārdifā, nevis fonteinā.
______________
buros cauri priekšnieka bakalauram, izskatās cerīgi. bet man vēljoprojām mīziens runāt ar renāti. nav variantu, 5dien ir pirmais termiņš un 1dien mums ir konferences sanāksme, tāpēc jāsaņemās.
es saku, viņa 100% kko padomās. šausmas. ;D