tipisks trijkāja filmu vakars bija smth that i had been missing SO much. priecīgi.
es atceros, kā mēs plānojām ķīnas ballīti, bet tad bija citi laiki.. bet nu minča ballītei tā īsti nav ko plānot. vispār man liekas, tad mūsu psihõfiziskais stāvoklis varētu bū diez gan grandiõzs, heh. labi, whatever, īstenībā.
esmu aizkrāvusies, bet lēnām viss atrisinās.
rūdis mani ieveda kārdināšanā un tapa mazliet trakas vakariņas, jo man tgd sāp kuņģis. un ārā ir auksts.
ai. atkal besis. liels. besis.
bet šokolāde brauc pie manis. un dabūju svaigu vakara pastaigas gaisu ar ķīnu un atklāsmi par to, ka mums nav naudas un tuliņ ja ir klāt alekši. crisis means no isis, haha.