Uj, sī, sī!
Tas gan nav no kladītes, bet atradu viņam dienasgrāmatā:
Es viņu atradu,
Bet varbūt - viņa mani.
Un, tos dažus vakarus
Mums abiem tad bij' labi.
Bet nestāstu es pasaku,
Un zini tu to arī.
Nav stāstu man bez asaru
Bet asaras - tās manī.
Ko atrast vēl nav noturēt,
Un meklēt, tas nav atrast.
Man nesanāca noturēt,
Pat to kas bija atrasts.
Un tā, kas tika pazaudēts,
Jo nespēju es saprast.
Un prātā nu es meklēju,
Bet varbūt vēlos paslēpt
To skaisto, jauko burvību,
Ko iegūt nevarēju paspēt.
Un tā, kā katru vakaru,
Sēžu es un svaidos,
Domas prātā domāju...
Kādas un par ko? Gan jau
zini - pati stāstu pabeidz!...
(2010. Gada 11. Oktobris.)