ou, jā. salasīties visādas grāmatas un tad pielāgot tur sevi un savilkt paralēles ar savām situācijām. bin there, done that.
a man reizēm tikai liekas, ka tas izdodas, nu, kinda apzināties sevi etc, bet gala rezultatā es vienmēr atmetos tur kur sākusi un pie vieniem un tiem pašiem niķiem un stiķiem un lēmumiem, kurus stūrgalvīgi mēģinu apzīmogot ar "es tā nē", "tas nav mans", "man to nevajag" un tādā garā. bet tās jau laikam arī ir lietas ar kurām jāstrādā, nevis jāmēģina sev iegalvot, ka esmu labāka un cēlāka. hm baigi viltīgi īstenībā. vienu brīdi man ir ilūzija, ka es visu par sevi saprotu, a jau nākamajā stāvu uz galvas un prātoju kas man vainas. aij, nu labi, es te aizmuldējos.