Reach The Skies: A Lifebook

Man, relatīvi daudz redzējušam tad nekas, bet ģimeniskas vecmāmiņas droši vien kārtējo reizi nogrozītu galvas un nodomātu "Kur gan mēs tā nonāksim?"
This Is Just a Middle-Aged Man Dressed as a Japanese Schoolgirl.

Ja godīgi, es negibu domāt, kas notiks kad visi tie dīkdieņi, kas sēž savās aptumšotajās istabās ar salvetēm pie rokas un skatās animes, spēlē erotiskās spēles un tamlīdzīgi izklaidējas, paliks veci. Nu, tie, kas neizdarīs pašnāvību ātrāk (He, te es domāju tos, kam tiešām nav dzīves). Will the apocalypse in Japan come with schoolgirl outfits on?

Kādreiz domāju, ka tas esmu es ar savām īpašajām spējām, kurš, ejot garām ielas apgaismojumam, to sabojā un tas sāk mirgot vai vispār nodziest. Ka tas ir tāpēc, ka bieži krāmējos ar datoriem un serveriem un uzkrāju statisko enerģiju. Izrādās, nekā. Damn, man nav nekādu īpašo spēju. Droši vien arī fenomens ar nestrādājušiem datoriem, kuri manā klātbūtnē pēkšņi sāk strādāt, ir fufelis.

.....

.....

Labi, pietiek skatīties uz elektrisko spuldzīti, cerībā ka tā izdegs. Labāk jāieēd brokastis.

Jau ilgu laiku mans top Latvijas ziņu portāls ir TVNET. Bet īstenībā būtu jāsāk pārslēgties uz kaut kādu apollo vai delfiem, vai la.lv - jo ar katru jaunu rakstu TVNETs sāk izrādīt aizvien izteiktākas deģeneratīvas pazīmes. Tekstos vārdi atkārtojas, tiek pieļautas muļķīgas kļūdas virsrakstos un attēlu aprakstos... Skatoties no pozitīvās puses, vismaz pagaidām var saprast, par ko ir runa, zinot raksta kontekstu.
I mean, es te ķēpājoties cibā, varu sataisīt stulbas stila, drukas un citādas kļūdas, bet ja liels ziņu kantoris ar savu ofisu un algotiem darbiniekiem, katru dienu atgremo kļūdām pilnus walls of text, tad secinājums ir viens - kaut jas ar jamiem nav kārtībā un, ja tuvākā laikā lietas neuzlabosies, TVNETam ir risks pazaudēt lasītājus un ienākumus/peļņu, un tālākā nākotnē arī bankrotēt.

Piemēram, šā rīta galvenajā ziņā par PVN un IIN samazināšanu acīs uzreiz iekrita IIN pārsaukšana par IIM, un teksts "Lai pasargātu zemniekus no zaudējumiem pieaugošās produkcijas pašizmaksas palielinājuma dēļ..." (izcēlums mans) Kā arī, man zināmu jautrību izsaukušais attēls ar Saskaņas Centra darboņiem Klementjevu un Urbanoviču, kur attēlā (ja var ticēt tā parakstam) kaut kur ir noslēpies vēl viens Klementjevs.

Kad es biju sīks, tā ap 12 gadiem, es sapņoju, ka mans tētis ir Mortens Harkets no grupas a-ha, bet mamma - Monako princese Stefānija. Droši vien pārāk lielā tā laika mūzikas un TV iespaidā. Mūsu sētā daudzi bija Stefānijas varā, mēģinājām pierakstīt dziesmas tekstus franču valodā, no tās neko nesaprazdami, un pat gandrīz nodibinājām grupu :) Kas attiecas uz a-ha, tā ilgu laiku bija mana mīļākā grupa. Kad vecāki mūs dzina gulēt, es pa kluso līdu no gultas ārā un sēdēju tumšajā koridorā, pa durvju spraugu skatoties TV, kad to rādīja "Varavīsknē" vai "Videoritmos".
( Tālāk: )

Man vajadzēja piedzimt par koku. Es dzimstu ar katru jaunu pavasari, kad siltāk paspīd saulīte un sniega čupas pazūd kā aizgājušās nakts ēnas. Tad es varu uzsmaidīt nepazīstamām sievietēm, un justies labi. Bet es, tāpat kā koki, uz rudens pusi sajūtu aukstās elpas tuvošanos. Aukstums iezogas sirdī un dvēselē, un sasaldē dzīvesprieku un intereses. Rudens un ziema man sajūtu līmenī nozīmē nāvi.

Tāpēc, ar prieku sirdī varu iekliegties - "Esi sveicināts, Pavasari!"

Godīgi sakot, negaidīju, ka nākošā valsts, kurā Street View būs pieejams, būs Krievija. Zinot to, ka turienes vārda un masu saziņas līdzekļu brīvība ir ierobežota, un maz kas zin, kas/kā tur notiek "ielās". Laikam jau turienes varasvīri ir lēmuši, ka kopumā tādas nevainīgas ielu 360° bildes ar nosegtām sejām valsts prestižam neskādēs.

Interesanti, ko krievi Vostokas ezerā atradīs? Cerams, ka neizlaidīs šogad plānotās apokalipses cēloni... Katrā ziņā, ja vien viņi neskoposies ar informāciju, tad atklājumi varētu būt diezgan unikāli. Kā arī, bišķi uznāca smiekli par rakstā minētajām sazvērestības teorijām :D

Noskatījos šito filmu. No vienas puses, tā bija šī gada oriģinālākā un svaigākā redzētā filma un lieliska komēdija (tomēr smieklīgāka tā būtu, skatoties kompānijā). No otras. Neuztvēru sižetisko jēgu, kas filmu sasietu vienkop un noturētu. Viss šķita kā disko bumba, kas ātri griežas un apžilbina mani ar aizvien jauniem kadriem, bijušajiem draugiem un draudzenēm, un citu drazu.

Mixed bag.

Varbūt kāds var mani apgaismot, kas bija jāredz, ja vispār bija. Varbūt ka patiešām filma ir tikai par to, ka "tā arī var".

driv3r: principaa jebkutraa muusdieniigaa biznesa ir vajadziigas 2 lietas
1. Speeciiga IT infrastruktūra un speciaalisti
2. Labu juristu banda
+ pārsi klientu menedžeri/pārdevēji
i vsjo
pārējie ir liekēži pa lielam
zenofex: diezgan precīzi :D

Vakar spēru pirmos nopietnos soļus JQuery javaskripta bibliotēkās. Jāsaka, ka esmu patiesi iespaidots - tas, ko iemācījos, šķita, lai gan sākumā grūti, beigās paskatoties uz rindiņu daudzumu kodā un rezultātu, eleganti un spēcīgi.

Aizvakar atkal tīri labi ietusēju Latconā. Ļoti jauki bija redzēt tiešām sen neredzētas sejas.

Lieldienās biju laukos, spēlējām ar ģimeni Scrabble latviešu valodā. Kāmēr spēlējām, kaimiņu mājā (20 metri no mūsējās) nodega dzīvoklis, sabrauca ugunsdzēsēji, lēja ūdeni un visādi izdarījās.

Par to visu es uzzināju šodien pa telefonu.

Lūk, kur/pie kā noved galda spēles.

Tuvākajā laikā pasaulē būs interesanti :) Drīz viņi sāks ražot savus produktus, nevis kopēt. Un, ticiet man, tie būs labāki par rietumu ražojumiem.
Un, lai cik tas arī nebūtu bēdīgi, rietumiem nav nekādu cerību tikt šim progresam līdzi. Jo tad ir līdz pamatiem jāmaina domāšana katram rietumu cilvēkam, un tas ir neiespējami.
Tomēr skatoties no gaišākas puses, šeit Latvijā no tā nekas īsti nemainīsies, varbūt vienīgi vairāk ķīniešu redzēsim ielās, un vēl vairāk produktu, kas nāk no turienes.

http://www.bbc.co.uk/news/science-environment-12885271

Mani ļoti pavilka šodien izlasītā Ņikonova grāmatiņas nodaļa par Zemes izcelšanos un tās sastāvu. Tajā Ņikonovs jūsmo par tautieti Larinu, kurš jau tālajā 1968 gadā izvirzīja hipotēzi, ka īstenībā Zemes kodols nesastāv no šķidras dzelzs, bet gan no dažādiem hidrīdiem (tas ir, metāla - ūdeņraža savienojumiem). Cik es parakos netā pa šo tēmu, tad, lai gan nekas baigi populārzinātnisks un satriecošs no tā nav sanācis, dažādas zinātnieku grupas atrod aizvien vairāk pierādījumu, ka Zemes mantija ir uz ūdeņraža savienojumiem balstīta šķidra un nemaz ne tik karsta masa.

Lielie karstuma, sprāgšanas procesi notiek tikai mantijai saskaroties ar Zemes garozu, kurā valda skābeklis. Visas zemestrīces un geizeri un citas aktīvas lietiņas uz mūsu planētas notiek, tieši pateicoties kaujai starp ūdeņradi un skābekli (vai precīzāk starp ūdeņraža savienojumiem un skābekļa savienojumiem). Jā, kā gan tā kauja sākās? Ja var ticēt pētījumiem, tad sākumā uz Zemes valdīja ūdeņradis, taču viņam ļoti nepatīk Saules vējš, un tāpēc tas no Zemes atmosfēras aizvien tika nests prom - atmosfērā palika aizvien vairāk skābekļa un slāpekļa. Pārējais ūdeņradis slīga aizvien dziļāk zemes dzīlēs, kāmēr augšu aizvien vairāk pildīja cietie ieži.

Eh, tur vēl bija citi interesanti fakti/minējumi. Galvenais jautājums - kad tad mēs sāksim iegūt ūdeņradi no Zemes dzīlēm, lai sāktu pāriet uz tīrāku degvielu? Jo ūdeņradis ar katru jaunu dienu lien aizvien dziļāk zemes dzīlēs!

http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/370906-radioaktivie_putekli_sasniegusi_eiropu

Man šķiet, ka visa pasaule ir saspiedusi galvu. Kad Hirošimā un Nagasaki uzsprāga atombumbas, ārpus Japānas nebija nekādi veselības traucējumi cilvēkiem.

Tagad pēkšņi ir atklātas radioaktīvas vielas gaisā Islandē, kuras nākušas no Japānas. Man šķiet ka dabīgais radioaktīvais fons ir stiprāks nekā tās pāris daļiņas, kuras atnāk no Japānas Fukušimas reaktoriem. Un kā vispār var noteikt, ka daļiņas ir atnākušas no Japānas pa gaisu? Viņām, kas, ir šķības acis, vai uz elektroniem ir uzrakstīts "Fukušima"?

Nu vienā laidā biedē tautu ar dažādām neesošām briesmām!

Vakar reāli pārliecinājos, ka eksistē daudz papildus dimensiju. Un tas notika šādi:
Aizbraucu es uz vienu firmeli pēc uzlīmēm priekš darba. Noparkojos, izkāpju ārā, dodos pēc uzlīmēm, saņemu tās, dodos atpakaļ uz mašīnu, skatos - auto nav uzlikta signalizācija, durvis nav aizslēgtas. Atveru durvis, meklēju mašīnas atslēgu - nekā. Nav nekur - ne kabatās, ne uz zemes ne mašīnā uz grīdas, nekur. Izstaigāju ceļu no mašīnas līdz uzlīmju paņemšanas vietai un izjautāju sievieti, kura tur strāda - nekādas info. Nil. Zilch. Zero. Pēc tam vēl vairākas reizes atkārtoju augstāk aprakstītās operācijas (izņemot sievietes pratināšanu - nešķita praktiski). Un tad - pēkšņi - es tās atrodu mašīnā uz šofera sēdekļa.
Kā lai tagad netic papildus dimensijām, vienā no kurām atslēgas noteikti uz brīdi bija ieslīdējušas?

Ziemassvētku brīvdienās pa TV rādīja vienu no pēdējiem Latvijas kinodarbiem - Mazie Laupītāji. Filma viduvēja. Tomēr viena lieta mani kopš noskatīšanās nelika mieru - kur esmu redzējis bankas filiāles vadītāja lomas atveidotāju. Šodien, browsējot imdb.com, izbrīnā atklāju, ka tas ir Karls Markovičs, kurš spēlēja Štokingeru visiem pazīstamajā Komisārā Reksī. Re, kā!

Dažreiz es vēlos, kaut pasaulē varu dalītu nevis valdības, bet korporācijas, un nebūtu tādu robežu, kādas tagad tās ir valstīm. Tad vismaz varētu izvēlēties starp korporācijām un izmantot to pakalpojumus, maksājot tām, un, lai nomainītu "pakalpojuma sniedzēju", nebūtu jāpamet teritorija.

Pašreizējais variants, kur viena "korporācija" pārvalda noteiktu teritoriju, un tai uz to ir absolūts monopols, līdz ar ko tā var drāzt cilvēkus-klientus, mani neapmierina.

Viss ir falšs. Pat tās sajūtas, kuras mēs it kā atceramies - pat tās nav tās pašas, kuras tad izjutām. Mēs atceramies pusaudža gadus ar skumīgām ilgām un neiedomājamies ka patiesībā viss toreiz bija savādāk. Uz ikvienas atmiņas mēs uzaudzējam emocionālu fonu un asociācijas, kuras toreiz nepastāvēja...

Kam tad der tādas atmiņas?

Pirmā darba diena pēc atvaļinājuma, 16:30.
Un atņirdzas produkcijas serveris klientiem.
Jaiet laikam kārties.

Šāds negaisa mākonis pieredzēts sestdien Kurzemē.

http://www.fotoblog.lv/rep/21243/

Īsts skaistulis un negantnieks. Tas jau sāk atgādināt ASV "supercells", kuros rodas lielie krusas graudi un tornādo. Bet mums laikam iztika tikai ar vētru. Žēl, ka pašam neizdodas šādus kadrus noķert.