Reach The Skies: A Lifebook

Daži smieklīgi atgadījumi no manis pieredzētā:

1) Kā zināms, esmu anime fans. Un pašreiz skatos animi Guyver the Bioboosted Armor, kurā figurē evil organization Chronos. Paralēli sasāpējās man gudrības zobs un aizgraucu uz Stradiņiem, kur man to izoperēja. Vakar ņēma nost šuves. Tur tāda paliela telpa, kur nodalījumos krēslos sēž klienti un viņiem tur visko dara. Es gaidu, kad dakterītis būs gatavs nodarboties ar mani, kāmēr blakus nodalījumā norit saruna.
- Tā, jums nepieciešams mierīgs režīms, vislabāk mājās.
- Jā, labi.
- Ja strādājat, droši vien vajadzēs slimības lapu?
- Jā, strādāju.
Daktere čaukstina kaut kādus papīrus.
- Tā, kā sauc uzņēmumu?
- Chronos.

Es savā krēslā salēcos un gandrīz skaļi nobļāvos "Chronos! Viņi ir arī te!"


2) Šorīt uzzināju, ka viena no mūsējām klientu apkalpošanas centra operatorēm ir prihvatizējusi brīvo monitoru, kas mētājās viņu telpā, jo tas ir lielāks. Interesantākais ir tas, ka viņas kolēģe esot bijusi nesaprašanā:
- Bet vai tad šajā jaunajā monitorā tu redzēsi to pašu attēlu?

Paldies visiem tiem, kuri piedalījās manā 38 gadu sasniegšanas pārtijā. Es sen nebiju tā relaksējies. Es sāku saprast kāpēc Inx tā dzer. Īpašs paldies Kikim par mega-hug.

Patiess paldies un cieņa Atim, kurš hostēja pasākumu, kā arī Zintai par izcili veidotu torti (garšas ziņā tikai nedaudz atpalika no vizuālā noformējuma).

Hāāaaaaaaa!!!!!! Piektdiena.

Vakar reāli pārliecinājos, ka eksistē daudz papildus dimensiju. Un tas notika šādi:
Aizbraucu es uz vienu firmeli pēc uzlīmēm priekš darba. Noparkojos, izkāpju ārā, dodos pēc uzlīmēm, saņemu tās, dodos atpakaļ uz mašīnu, skatos - auto nav uzlikta signalizācija, durvis nav aizslēgtas. Atveru durvis, meklēju mašīnas atslēgu - nekā. Nav nekur - ne kabatās, ne uz zemes ne mašīnā uz grīdas, nekur. Izstaigāju ceļu no mašīnas līdz uzlīmju paņemšanas vietai un izjautāju sievieti, kura tur strāda - nekādas info. Nil. Zilch. Zero. Pēc tam vēl vairākas reizes atkārtoju augstāk aprakstītās operācijas (izņemot sievietes pratināšanu - nešķita praktiski). Un tad - pēkšņi - es tās atrodu mašīnā uz šofera sēdekļa.
Kā lai tagad netic papildus dimensijām, vienā no kurām atslēgas noteikti uz brīdi bija ieslīdējušas?

...es neaizbraucu uz darbu. Bija nenormāls slinkums doties pāri Rīgai uz Juglu. Piezvanīju priekšniecei un pateicu ka strādāšu no mājām. Man patīk strādāt no mājām un šajā ziņā mana priekšniece ir progresīva. Vispār šitā braukāšana pāri Rīgai katru dienu man ir apnikusi. Tur būs kaut kas jāmaina.
Un vēl - MAN IR APRIEBIES TAS SNIEGS!

Diena, kas sākas nožēlojami, pamazām izlīdzināja savus kūkumus un kļuva tīri jauka. Bet varbūt man tā tikai liekas, jo man īstenībā viss ir dziļi pofig. Un es to pofigismu apspiežu, jo man šķiet, ka būt pofig - tas ir slikti.... Ak, nu, jā. Būtībā jau nekas nav mainījies, tikai tuvojas svētdiena - vienīgā brīvā diena, neskaitot tuvojošos Līgo svētkus.

Darba ziņā šī bija viena no trakākajām nedēļām pēdējo gadu laikā. Un man šķiet, ka es, ja nekas nemainīsies, drīz pārvērtīšos par darbaholiķi.

Tikko pārrados mājās no teātra izrādes "Tāda es esmu". Es tik sen nebiju bijis uz teātri, ka pat biju aizmirsis, cik laba izrāde var būt aizraujoša un arī relaksējoša.

Izrāde bija par sievietēm un to grūto dzīvi mūsdienu sabiedrībā - skatīts tas viss bija no jautra, dzēlīga, un tai pašā laikā no sievietes skatu punkta. Izrādē pavadīju trīs dāmas.

Izrāde bija domāta sievietēm un aptuvenais sadalījums bija 70%/30%. Latviešu sievietes ir glītas!

Visiem labu nākamo šo gadu!

Man šodien uznāca labdarības lēkme un es noziedoju 10USD Wikipēdijai. Man šķiet ka Wikipēdija ir viena no labākajām lietām kas ir atrodama internetā, izņemot varbūt pr0n :D

Laižu uz mājām, ielaist cilvēku, kurš man pieslēgs internetu!

Šitas spiedīgais un bezsaulainais laiks man sāk atgādināt Šanhaju! Te darbā visi besās un svīst, jo direktors neļauj slēgt iekšā kondicionētāju, lai taupītu naudu. Man tas pofig, es izbaudu šo laiku, jo tāds tik drīz vairs neatkārtosies.

EDIT: Mums tagad ir arī kārtīgs negaiss. Yah, perfect! :)

Bļin, man šodien TĀ negribas strādāt!!!! Ar mani reti tā gadās, bet nu ŠODIEN! Es beidzos nost, tēlodams, ka strādāju. Skaitu minūtes. Pēdējo reizi man tā bija, kad RTU mācījos.

Jaiet uztaisīt kārtējā tēja.

1) Sestdien ar kājām aizgāju pie Atīša, sadzēros alu un tad gāju atpakaļ. Tas ir, es gāju ar kājām, nevis braucu ar auto. Tas bija velnišķīgi labi.
2) Svētdien aizbraucu uz veikalu, sapirkos ļoti daudz lietiņu dzīvoklim, un visu atlikušo dienas daļu neļāvu kaimiņiem mierīgi dzīvot, urbjot un kaļot, un skrūvējot (skrūvēju gan es klusi). Ar darbu esmu ļoti apmierināts - ļoti sen nebiju šādas amatnieciski-saimnieciskas darbības veicis.

Fallout 3 ir ļoti sevī ieraujoša spēlīte :)