Reach The Skies: A Lifebook

No puslīdz oficiāliem avotiem tapis zināms, ka šopavasar plānojas kārtējais animefests. Programma pagaidām vēl neapstiprināta, bet izraisa pozitīvas emocijas:

The Little Girl Who Conquered Time
5 Centimeters per Second
Beyond the Clouds The Promised Place (šī gan bija arī pagājušo reizi, bet what the hell)
Kiki's Delivery Service
Nausicaa of the Valley of Wind
Porco Rosso
 u.c.

Notikumu attīstībai sekot līdzi var, ja reizi pa reizei iečolē te.

Vakar pajautrinājos par "misheard lyrics" stuffu iekš youtubes. Visdīvainākais teksts, ko tur "dzirdēju", bija frāze "alone without myself". Interesanti, ko tas nozīmē?

o__0

...šādas valstis:


Get your own Visited Countries Map from Travel Blog

Par godu Valentīna dienai dodu noklausīties dažus no interesantākajiem demo gabaliņiem, kas tapuši pēdējā laikā. Visos gadījumos izmantoti Reason 4.0 programmiņa un midi klavierīte. Ļoti gribētu dzirdēt atsauksmes, ieteikumus utt. Pat ja tie ir "flush it all down the pipe" tipa.

Gabaliņš 1
Gabaliņš 2
Gabaliņš 3

Drīz no tiem radīsies kas garāks un nopietnāks.

Dialogs darbā:
"Eu, kādam ir košļenes?"
"Da ko tu, no košļenēm var dabūt caureju!"
"Ej nu, ej?"
"A tu pamēģini piecas paciņas sakošļāt, redzēsi!"
"..."

Tikko pabeidzu skatīties Elfen Lied animi. Tā bija briesmīga, neko tādu vēl nebiju redzējis. Protams, tur bija asinis, ķermeņa daļas, atrauti locekļi, bet tas nekas. Par asinīm stindzinošāks bija pamatīgais psiholoģiskais pārdzīvojums. Es par seriālu vēl kādu brīdi domāšu, bet jums uzdošu jautājumu - vai cilvēks ir spējīgs mīlēt kādu, kurš nogalinājis tam ļoti tuvu cilvēku? Vai piedošana un varbūt pat sapratne spēj sasniegt tādus apmērus?

Interesanti, cik daudz latu pagājušo nakti izkūpēja Rīgas piesnigušajās debesīs? Par to summu noteikti varēja solīdu dzīvokli nopirkt... Bet nē - ļautiņi visu nakti turpināja ālēties, paralēli neļaudami man mierīgi gulēt. Tas ir arrrgggghh!!

Primāti (c) Bacillus

Šorīt no rīta piecēlos, un pēc brokastīm uzreizi paņēmu un uzrakstīju uz papīra to, kas darāms šajā gadā. Nebūt nav smieklīgi, es to patiešām mēģināšu izdarīt. No visas tiesas. No sirds. TVnets gan saka, ka tās jaunās lietas jaunajā gadā tāds bulšits tikai ir. Bet es nepiekrītu. Jaunajam gadam piemīt zināms psiholoģisks faktors, kas var palīdzēt iesākt kaut ko tādu, kas agrāk nav darīts.

Ak, un atvainojos visiem Pussalas spēlētājiem. Spēle tiek slēgta, uz visiem laikiem.

Pirmo reizi mūžā man ir tik liels parāds. Neko patīkama sajūta tā nav, viegls nemiers, mazliet drudžaina domāšana par to, kur un kā dabūt naudu.

Un tas vēl nav parāds bankai par dzīvojamās platības iegādi, kurš man noteikti parādīsies! (gan parāds, gan platība) Bet līdz tam laikam es būšu jau nomierinājies un ticis ar savām domām un sajūtām galā!

:)

instinkti + apziņa = ego

ego savukārt ir priekšnosacījums cilvēces nespējai risināt tās problēmas, kas tai ir radušās, un, sekojoši - neizbēgamai agonijai.

tātad, apziņa, lai arī sākotnēji veiksmīgs evolūcijas solis, tomēr bija kļūda.

Ai neko, tikai gribēju kaut ko ierakstīt žurnālā...

Tā kā daži ļoti labi cilvēki manā dzimšanas dienā man uzdāvināja jau pasenās filmas Matrix ubersupermega kitu ar visām filmām, paskaidrojumiem un vēl pa virsu Animatriksu, tad nolēmu, ka jāatsvaidzina atmiņā šī kulta triloģija.

Un, jā. Tas tomēr ir izdevies gabals. Svaigs, actionīgs, ar saviem ļoti labiem textiem, paradoksiem, un tādām lietām. Pat trešā sērija, kuru daudzi nonievā. Ļoti patīk, kā autori redz to, kas darās tai ubermašīnai iekšienē (t.i. pašā Matriksā).

Daži texti, kas Matrix filmās parādījušies pirmo reizi, jau kļuvuši par kulta teicieniem, sakāmvārdiem un parakstiem, kā piemēram, "There is no spoon", "The choice is illusion created by those with power and those without", "The purpose of life is to end"...

Man šitas gabals dikti jau patīk.

Par RL šodien nerunāšu :P

Nu kamdēļ vajadzēja vakar lietot alko?!

Un vēl, piedevām - GoPlanet rullē nežēlīgi, īpaši lāzeršaudīšanās un kartingi. Iesaku visiem patusēt pa turieni.
Kā arī, beidzot esmu iegādājies labu MIDI klavieri (nu tā ir klaviere (nevis klaviatūra, bet taisni klaviere!) kuru pieslēdz pie datora) un Soundblaster Audigy 4 skaņas kartiņu, un tad ar dažādu programmu palīdzību (pats lietoju Reason 3.0) izvilina no tās mūzikai līdzīgas skaņas. Tagad tikai jāiemācās bik bik plinkšķināt pa melni-baltajiem taustiņiem.

Kā arī ar prieku visiem paziņoju, ka manai krustmeitai Rasai ir apritējis gadiņš. Un viņa ir daudz glītāka par daudzām vienaudzēm, varat būt droši. Vopšem par šo visiem ir patīkami un visi spiedz.

Ir pienākusi pēdējā 2005. gada diena. Domas pašas rosās galviņā, rakdamas ārā lietas, kas padarītas un kas nē šajā, vecajā gadā.

Lauvas tiesu no gada aktivitātēm varētu pierēķināt darbam. Tur esmu daudz izdarījis, un daudz arī nopelnījis. Esmu audzis, kļuvis gudrāks un pieredzējušāks. Ne jau viss gājis līdzeni - Transpobase projekts, kuru sākumā bija domāts pabeigt pagājušā gada nogalē, tika pabeigts tikai šā (2005) gada vasarā, un arī tad steigā. Līdz pat gada beigām lāpam kļūdas un atrodam nepilnības. Un tomēr, jāsaka, ka ar darbu esmu apmierināts. Atlīdzību, protams, gribētos lielāku, taču man šeit jāpaslavē mūsu vadība, kas vienmēr ir pretīmnākoša un uzklausa darbinieka vēlmes un pretenzijas, un galu galā arī pozitīvi reagē.

Privātā dzīve man ir bijusi kā mīnu lauks... Nesaprotama un baiļu pilna, baiļu, ka nejauši var uzkāpt uz kaut kā, uz kā uzkāpt nevajadzēja. Ir viens nepadarīts darbiņš - attiecību nokārtošana ar meiteni A.

Vēl esmu izpriecājies dažādos labos un ne tik labos pasākumos - Latcon2005, BDLS Asinsnaids, BDLS Ceļš, Vidusskolas salidojumā, Otaku tusā, Radu supersalidojumā Grobiņā, krustmeitas izlaidumā, esmu pabijis ļoti daudz dažādās Latvijas vietās - Liepājā, Ventspilī, Jūrkalnē, Raunā, Aizkrauklē, Gaiziņā,
Madonā. Daudzās no šim pilsētām pabiju pirmo reizi. Latvija ir skaista valsts.
Biju arī Roņu salā, un Palangā. Šie braucieni arī paliks atmiņā kā patīkami un jauki pavadīts laiks.

Esmu sācis iet interesantos kursos, kas saīsinājumā saucas NLP. Kursus piedāvā SIA Personības Pilnveidošanas Centrs . Pamata lietas, ko māca šajos kursos ir - komunikācijas prasmes, pozitīvā domāšana, mērķu nospraušana, emociju kontrole un citas. Pašlaik ir pagājuši 4 mēneši kopš sākām mācīties šo brīnumu, un es ne tikai esmu pats pamanījis ka pasaules uztvere ir izmainījusies, bet arī dzirdējis to no citiem. Domāju, ka nākamais gads man nesīs ļoti daudz patīkamu brīžu un iespēju.

Ak, jā. 2005. gadā manai māsai piedzima meitiņa Rasa. Ārkārtīgi jauks radījums ar vaigiem, kā kāmītim. Māsa ar vīru par viņu ļoti rūpējas, manuprāt Rasa izaugs ļoti kārtīga un gudra. Skatoties uz mazo meitenīti, bieži pārņem domas par to, ko es (ne)daru un ko gaidu.

Par 2006. gadu. Man ļoti gribētos izdarīt MILZUM DAUDZ LIETU!!! Bet galvenās ir:
Iegādāties dzīvokli, uzrakstīt pietiekami labu muzikālo materiālu, lai to varētu izdot diskā, no sirds izrunāties ar A., pilnībā pabeigt Transpobase projektu, pabeigt paldies.lv projekta otro fāzi.

Tagad novēlējumi, jums, mani lasītāji: Galvenais, ko novēlu - lai jūs tiktu saprasti. Kā arī paši, lūdzami, nepārtaisiet citus, bet saprotiet viņus, un mainaties paši.
Un tad vēl veselību, naudu, bla bla bla...

Es te ar pamuļķojos ar kārtējo testu, te nu ir iznākums. Zināju jau ka tā sanāks, bez savām māsām un vecākiem ziemassvētki nav tie.

Your Christmas is Most Like: A Very Brady Christmas

For you, it's all about sharing times with family. Even if you all get a bit cheesy at times.

Paslimoju nedaudz ar ego slimību un nopirku domēnu, drīz tur kaut kas būs. Stay tuned!

Vēl viena nedēļa izgaisa miglā, paņemdama sev līdzi daudz sviedru, smaidu, cerību, dusmu. Esmu sapratis, cik nozīmīga cilvēka dzīvē ir komunikācija. Vienkāršas sarunas, skatieni, viss tas, kas rada par otru iespaidu. Bez tā, pat ja būsi ģēnijs, neko nesasniegsi. Īsta māksla ir, nepiepūloties izdarīt to, kas tajā brīdī ir vispiemērotākais gan tev, gan tam ar ko tu runājies (vai saskaties, vai saskaries... vienalga).

BTW, Anime Fests bija briesmīgi labs, šeku manas pārdomas par to te: http://anime.bug.lv

Un papildus visam tam: kā man patīk piektdienas vakari - sajūta, ka priekšā ir divas brīvas dienas, un tev ir vara izdarīt dažādus skaistus darbus, aizbraukt ar mašīnīti prom uz dažādām pusēm, satikt dažādus cilvēkus, ar kuriem būt kopā ir patīkami... Aizmirst par darbu, atslēgties no tā pilnībā.

Liela daļa parasto pilsoņu (un nepilsoņu) noteikti nav dzirdējuši par Anime Festivālu, nu jau trešo pēc kārtas. Droši vien viņi neko nezaudē, jo pasaulē ir vēl ļoti daudz citu lietu par ko interesēties... Bet tie, kam anime nav sveša noteikti iesaku piekāpt k/t Rīga, un noskatīties kaut ko no repertuāra.

Arī es būšu tur kaut kad laika posmā no piektdienas līdz svētdienai. Tiks bīdīts nenormālais kosplejs, i tell ye!

Nu ko te pirmais ieraksts, kas kaut ko arī nozīmē.
Varbūt ka turpināšu te ķēpāties un niekoties, varbūt arī nē. Ja apniks.

Te noteikti nebūs nekas ārkārtīgi nopietns - tikai visādas nenozīmīgas piezīmes, norādes un drazas, gan no apkārtējās vides, gan arī no manas apziņas un zemapziņas džungļiem.