Kamene un dvielis
Šorīt pārdzīvoju gandrīz vai šoku - pēc dušas, ņemdams dvieli, ievēroju, ka tajā iekodusies kamene - nu jau beigta. Kas gan viņai licis šitik neordināri rīkoties? Zibensātrumā caur manām smadzenēm traucās domas:
1) Kamene bija traka. Jo labāk man un viņai, ka beigta.
2) Kamenei ļoti sāpēja. Žēl kamenes, bet jo labāk viņai tagad.
3) Viņai gribējās ēst. Not likely.
4) Dvielis viņai agresīvi uzbruka. Is it even possible?
Bet, ja nopietni, kāpēc? Es neatceros neko no tā ko esmu lasījis, redzējis vai dzirdējis, kas kaut attālināti atgādinātu šādu kameņu uzvedību.
1) Kamene bija traka. Jo labāk man un viņai, ka beigta.
2) Kamenei ļoti sāpēja. Žēl kamenes, bet jo labāk viņai tagad.
3) Viņai gribējās ēst. Not likely.
4) Dvielis viņai agresīvi uzbruka. Is it even possible?
Bet, ja nopietni, kāpēc? Es neatceros neko no tā ko esmu lasījis, redzējis vai dzirdējis, kas kaut attālināti atgādinātu šādu kameņu uzvedību.
Tālāk runā lektors: "Tagad iedomāsimies situāciju - satiekas uz ielas sen neredzējušās kundzītes, nu ļo-o-o-ti sen neredzējušas, teiksim, kādus gadus desmit, un tagad ai un vai, viss taču ir jāizrunā, tagad sapērkas veikalā, dodas pie vienas no viņām uz mājām un tik štopē ribās kafiju ar ekleriem. Un runājas un runājas un tā un šitā, līdz pēkšņi no ledusskapja apakšas izskrien pele. Tā, kas ir ciemos, tā pielec kājās, kliedz nelabā balsī, vicinās ar rokām: "Ak dies, man ir ŠOKS!!! KAS TEV ZEM LEDUSSKAPJA DZĪVO!!!" Otra arī nav uz mutes kritusi, arī lec kājās galīgi nobālusi un sāk kliegt: "Nevar būt! Man ir ŠOKS - padomā, KAS MAN ZEM LEDUSSKAPJA DZĪVO!!!" ņem to slotu ciet un saspiež nabaga pelīti pret sienu, tā ka spļjurkš."
Klusums.
"Tad jūs man tagad pasakiet, kuram tur īsti ir šoks."
A par šoku - manis aprakstītais šoks bija pārspīlējums.
;-)