Reach The Skies: A Lifebook

Viena lieta, kura mums te, Ķīnas viesnīcā neiet, kā vajadzētu, ir nets. Viņš tā velkas, it kā uz vada būtu uzkāpusi no Sičuaņas rezervātiem izbēgusi lielā panda. Un otra lieta, kas šai viesnīcai uzliek lielu mīnusu, ir tas, ka blakus māju remontē. Remontē pa ķīniešu modei - no 7 rītā līdz 23 vakarā mazie cilvēciņi urbj, metina, maisa cementu utt., radot dažādākos trokšņus, kas traucē miegu. Bet tā jau viesnīca laba un lēta.

Šodien vēlreiz izstaigāsim Šanhajas centru, pabūdami citās vietās, nekā vakardien. Vienīgi, šodien līdzi nebūs Andžeja draudzenes, kura, būdama ķīniete, vakar neskaitāmas reizes mums izpalīdzēdama, gan nokaulēdama cenu ielas tirgotājiem, gan ar taksistiem konversējot. Man šķiet, ka mums būtu ar Avenālu būtu kaut kā jāpasakās viņai par visu to.

Šodien atkal lielā staigāšanas diena - bijām Šanhajas jaunajā komerciālajā centrā, kurā bez jau esošajiem garajiem debesskrāpjiem ceļas arvien jauni un jauni. Ik uz soļa mums pielīda dažnedažādi tirgoņi, piedāvādami visa veida preces (gan iztiekot bez pie mums dzirdētajiem vārdiem "cigaretes, alkohols, narkotikas, pases"), bija jāuzmanās arī no daudzajiem riteņ-, un moto braucējiem, kuri vispār Šanhajā ignorē jebkādus satiksmes noteikumus, un nikni pīpina, ja tu pagadies viņiem priekšā. Tāpat, ejot pāri gājēju pārejām, vari aizmirst, ka tā ir gājēju pāreja, jo visi tāpat, pilnīgā pofigā brauc tai pāri, arī pīpinot, ja tu pagadies uz ceļa. Bet, ja piešaujas, var palikt dzīvs :)

Mums ir nenormāli daudz bilžu un videomateriāla, bet nets ir tik lēns, ka diezvai šovakar kaut ko ielikt spēsim (kaut gan, ir novērota likumsakarība - nets strādājot labāk, kad es esmu nolicies uz auss, tā kā varbūt vēlāk Avenāls kaut ko ieliks.

Ko mēs šodien redzējām:
1) Pudongu (Šanhajas jauno komercijas centru)
2) Uzbraucām Šanhajas Oriental Pearl Tower, kurš skaitās viena no augstākajām celtnēm Šanhajā, un no augšas papētījām, kā tas viss izskatās.
3) Paēdām vienā no korejiešu restorāniem kādā supermegapārdotuvē, kurā Avenāls atkal izcēlās, uzplijoties korejiešu izcelsmes pavāriem un pārdevējiem ar vēlmi fotografēties. Mazā korejiešu meitene viņa gribai arī pakļāvās, un tapa neizsakāmi jauki fotouzņēmumi. Kad es atgriezos no tualetes, viss jau bija noticis, tomēr arī es izteicu vēlmi nofotografēties kopā ar to pašu meiteni. Kad viņa ieraudzīja bildi, un mana un meitenes garuma atšķirības, viņa ļoti jauki sakautrējās un teica apmēram: "Slikti! Viņš ir tik garš!" Jā, bet pati paika bija ļoti garda - to gatavo tev turpat uz galda, kura vidū ir iemontēta plīts, uz kuras tiek cepta svaiga gaļa un pārējie ingredienti. Ļoti labi, ka mums bija Avenāls, kurš uzplijās korejietim, lai viņš mums parāda kā cept to visu. Viņš tad par mums apžēlojās un pats visu izdarīja. Ā, un kad beigu beigās Avenālam dzima ideja par e-pasta adreses paprasīšanu meitenītei, mums ar Andžeju nacās viņu no šī neapdomīgā soļa atturēt, pamatojot to ar frāzi "Sekstūrisms?"
4) Šanhajas vēstures muzejs. Daudz, daudz ainiņu no Šanhajas un Ķīnas vēstures ar vaska cilvēku attēlojumu, pie dažiem no kuriem mēs nofotografējāmies.
5) Šanhajas akvārijs - daudz, daudz zivis, un lieli, lieli akvāriji. Daudzi no tiem bija tik lieli, ka zem tiem bija izveidotas ejas cilvēkiem, lai tie varētu palūrēt uz zivtelēm no apakšas, sāniem un no citām pusēm (piemēram, ieskatīties haizivij zobos)
6) Šanhajas seksa muzejs. Maziņš muzejiņš, kurā savāktas visādas mantiņas no dažādiem laika posmiem, kuras saistītas ar šo brīnišķo nodarbi. Muzeju rotāja aicinošs uzraksts "Pirmais muzejs četru tūkstošu gadu laikā".
7) Pazemes vilcieniņš, kurš savieno Huangpu upes abas puses. Tas bija dīvains pasākums, jo tur, iekšā, kāds patraks mākslinieks, izmantojot visvisāda veida gaismas tehniku, bija izveidojis dažādus gaismas brīnumus tumsā, un vilcieniņš tiem brauca cauri. Weird stuff! Atgādināja kaut kāda 60-70 gadu fantastikas filmas.
8) Pastaigājāmies par Bundu. Bunds ir franču ēras paliekas otrā pusē upei - 30-to gadu mājas, vesela iela ar tādām. Pāri upei toties varēja vērot gigantisko namu siluetus krēslojošās debesīs.
un tad 9) Saēšanās tepat vietējā gājēju ieliņā. Šoreiz izvēlējāmies picu restorānu, bet ne kaut kādu globālo sūdu, bet vietējo. Bija garšīgi. Avenāls, ievērojot labākās tradīcijas izvēlējās "seafood stew", taču šoreiz ķīnietis bez vārda runas tādu arī atnesa, nekādas atrunas par to, ka garneles aizmukušas vai gliemeži uzsprāguši, nebija.