Aizvakar sākās rudens. Nu man toč. Iesākta ziemas peldsezona. Kānune bez wiskija neiztikt. Svecīšvakarā ar aizbraucām, pēc tam uz lidostu. Tas bračka auģiks toč laba mašīna. Nu un nuja, kautkādas rudens iesnas ar klāt. Ānuja ar to jauno eļektričku pavizinājos, tā savādāk tik ar dīzeļiem.
Labi, labi. Nebur te drāmu. Tik ar zapoju un sirdi gan vairs tā nedrīkst jokot. Nākamnedēļ Turaidā bik pārāpsies pa kokiem. Pantīne pēdai jānopērk, lai atvieglotu kāpšanu. Ne tā labākā fiziskā forma šobrīd. Atturības atskaites punkts dzimene. Viegli atcetēties.
Nuja, turpinot par muzāru. Klausoties te tās fūres un riepu sviluma smaržu.. jāsaka, nožēloju to, ka nesnāca būt nevienā Motorhead koncī. Tas gan nenozīmē, ka es kaimiņiem reizēm nebesīju skaļa muzāra dēļ.
Savulaik fāčs tas kurš Juris man teica, man ir iedzimts karātavu humors. Bračs šo visu dzirdot pārjautāja no kā tad? Nja dies und sātan do man nodzīvot līdz 43 gadu vecumam. Nu un pēc tam tālāk cik nu būs atlicis.
Stāvu vakardien mazajā veicī, zinu man sapistajai mugurai vajag koskenkorva. A tur staruha (staraja brehnja no Kostja Severnij ierakstiem ) vismaz 20 minūtes nespēj izvēlēties ko pirkt.
Alkoholizm i šizofrenija. Nu simts pret simts kā tai romānā. Tik manā gadījumā vēl gemoroi un sastiepta mugura. Ja tā no malas paskatās, tad tā suka žizņ man tīri interesanta.
Nemīz eļļā. Viss ir labi un galvenais saglabāt paniku. Šodien pirmoreiz vasaras laikā nodžumiju, sezona tuvojas. Mugurai palīdz. Rudens tuvojas, man patīk.