Uz piemājas maksimu eju priecīgs, jo tur ķiršu blekkola 2 par vienas cenu. Uz Aibīti gan ne , jo koskenkorva beigusies un pārdevējas no galvas zina kas man vajadzīgs. Ziedu bodei vispār ar līkumu, lai gan tur strādā smukākās pārdevējas.
Zāģēt malkā vecos elektrības stabus, vispār interesanti. 30 un vairāk gadus kaltusi malka. Vienīgais mīnuss, ka impregnēti un vietām no dzelžiem jāuzmanās, bet kā teikt, tad " dāvinātam zobam zirgā neskatās."
Nja,nu aizgāju savā dzimenē pie frizieres. Reizi trīs mēnešos takā vajadzētu, savādāk jaunajai traktorista cepurei nepiestāv. Bet, ja kā savādāk, tad elektrību dzīvoklī norubīja.
Toreiz Cīrihes skvotā ar pieredzējušu, padzīvojušu alpīnistu aprunājāmies, un šis teica, ka sāk palikt bail kāpt kalnos un galva griežas reizēm. Viņam bij tāds grūti noteicams vecums. Nez par vecuma izskatu sev, bet aizvakar vizinot sīkās ar kvadru sajutos kā diezgan daudz dzīvojis vecfāters.
Bet cik patīkami, ka šeit to Zemgalgatvi remontē. Beidzot nevienas fūres. Var tik iztēloties kā bija 30 un vairāk gadus apakaļ, kad Zemgalgatve tāda maza smilšaina ieliņa vien bija. Saremontēs, ta atkal lidinās cilvēkus uz gājēju pārbrauktuves un turpināsies dzīve "autobāņa malā". Lai gan skuijzin, cik zināms, tad ilgi tie remonti turpināsies. Un kā tas viss beigās izskatīsies... ?