|
Aizbraucām Veckalsnavā, turpinājām Ērgļos, parubijos Pļaviņās. Tagad tikai un vienīgi Āģi gribu. Labvēlīgā tipa koncis kaut kur tālumā skanēja. Značit Himalaji un athodņaks. Koroč suka žizņ un mīļakais šņabis arseņič. Koskenkorva baigi dārga palikusi. Ērgļos njā desmit gadi atpakaļ pēdējo reiz bija būts. Tur kur tagad stacijas kafejnīca savulaik sēdēju un buhāju koju vinčiku. Vietējie bomāri regulāri aizrādija, ka vilciens te sen vairs kā nepietur.
|