Dzīvoklī maina stāvvadu, tāds troksnis gribot negribot jābuhā.

Vēljoprojām sajūta, ka dzīvoju citā pilsētā. Viens no Turaidas mani nodēvē par Ziedleju dārznieku. Besī kļičkas.

Un jau atkal panikas lēkmes. Šizofrenia i alkoholism.

Uz Kokaru zāli nē paldies neiešu. Uz Tvaiceni ar ne.

Uz Lībeku gan gribās aizbraukt vien sūda seši gadi pagājuši.