Šodien pa škrobi tam , ka netieku ne uz Mezīša, ne Milzkalna sezonas noslēgumballi, atklāju peldsezonu tepat jūrā. Un personīgi pielieku punktu šai vinotaļ rūdijumu spēcinošajai ziemai. Pa īsu gan bij. 

otrā pelddiena.
( peldēšana tāda nosacīta, jūra ir baigi nepieejama ledus dēļ, bet šur tur ir vaļā)
Sēžu klusumā, no rīta arī aukstajā ūdenī. Tagad reibst galva, visādi ziloņi, čūskas un vaboles lien laukā no prāta. Ja nebūtu kompis sēdētu ārā, bet kompis ir .
Un gaidīt novakaru ,nekur nesteidzoties, man ir pietrūcis sen sen.