par ekstravesiju/intraversiju - man tas pats ;)
bet kā zinām (un šis attiecas gan uz tevi, gan mani)
mēs esam intravertie sociotipi
BET ar psihosofisko 1. emociju - kas nozīmē, ka mums visu laiku nu vajag izpaust to, kas iekšā. un to - to vienkārši var "pārprast" kā ekstraversiju. jo intravertais labprāt necels traci, nebīdīs cilvēkus tur baigi, lai ko sasniegtu - labāk pados vietu ekstravertajam.

(Reply to this) (Thread)

psiholoģijas nodarbībā teiktā - es sanāku intraverta, bet māksla, ko radu ir radīta ekstraverti, jo (citēju no klades): "(--)ekstravertiem māksliniekiem ideja rodas pēkšņi, it kā nenokurienes; tā vada mākslinieku, nevis otrādi..." (intravertie tjip it kā visu iepriekš izplāno).
Un plusā nāk vēl no iepriekšējās reizes (nodarbības) par psihes f-cijām, kur ir tie ek/in domātājs, ek/in sajūtu tipa etc, kur man tās robežas ir diezgan hazy, lai neteiktu, ka to nav. Sanāk, ka viss mans psiholoģiskais raksturojums pretty much balstās uz manu garstāvokli, bet tai taču vajadzētu būt tādai kā nemainīgai konstantei, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmmmm
bet kāpēc gan nē - cilvēki ir spējīgi pielāgoties

(Reply to this) (Parent)