14.10.10 00:07aizveda mani mamma līdz vilcienam, ar to nelaimīgo ķirbi iekāpu vilcienā, konduktors tāds kungs gados, nāk uz manu pusi, piesēž, es blakus, lai mums abiem vieglāk. nopērku biļetīti, viņš aiziet savās gaitās, ap torņkalnu zvana mamma un jautā vai esmu jau rīgā, saku, ka torņkalnā, viņa tā aizdomīgi noprasa vai man viss kārtībā, es-kāpēc lai nebūtu, nu, tāda jocīga sēdvietas izvēle(ftw, uzreiz sapratu kas par lietu, mamma noteikti nesaprata, ka tas ir konduktors, caur logu noskatījās kā viņas meitiņa apsēžas blakus vienīgajam vīrietim(vectēva vecumā pie tam vēl) blakus un aizripo naktī, es izsmējos, pateicu, ka jocīga ir nevis mana sēdvietas izvēle, pat, ja tas nebūtu konduktors, so what ir viņas iztēle, kā tiešām ir)izdomāju, ka šovakar varētu dzert aliņu un gatavoties rītdienas nodarbībām(jūtos nedaudz kā pirmā septembra gaidās, pēdējo nodarbību vadīju kaut kad jūnijā), un izdomāju, ka pārmaiņām no saviem buržuju aliņiem varētu paņemt ko tik kreisu kā žiguļovskoje, vienmēr tas nosaukums paticis+vienreiz ļeņingradā pagaršoju un konstatēju, ka tik slikts nemaz nav(vai arī man tā tikai šķita, kurš vairs to pateiks). liela liela kļūda. tas alus ir drausmīgs, par laimi man bija citrons, tad nu uztjūnēju, bet tāpat pat pudeli neizdzēru, rīt sev kompensēšu šo atgadījumu ar pāris pudelēm garšīga alus(nu tur gara diena un tā, haha) un vēl es , braucot maršrutniekā nospriedu, ka būtu prātīgi sākt tagot ierakstus par piedzīvojumiem ceļā centrs-ķengarags, pieliekot tag 15. (jo manā prātā tas ir forever piecpadsmitais, neatkarīgi vai ar trolejbusu vai mikriņu braucu) piemēram, šodien šoferis man smalki atriebās par tradicionālo biļetes jautāšanu - kad devos uz savu vietu mikriņa pašā aizmugurē(mantas biju jau nolikusi, lai sameklētu maku), viņš pēkšņi tik ļoti strauji uzgāzēja un nobremzēja, ka es knapi noturējos, un es biju vienīgā, kura tajā brīdī atradās ejā, šoferis mierīgi turpināja sēdēt, it kā nekas nebūtu bijis, un mikriņš no pieturas izbrauca pēc kādas minūtes. |