00:34rīgas centrā dzīvojot vairs nejūtu gadalaikus. nu jā, kaut kas nomainās, bet parasti tas ir - KO, JAU LAPAS KOKIEM? KO, JAU SNIEGS? KO, JAU KOKI DZELTENI? tad vēl izlasi internetos kā citi sēņo un ogo, tad vispār dūša apskrienas. un nav taču tā, ka nevarētu izbraukt no centra/rīgas vispār, un es arī braucu, nemaz ne tik reti, bet daba, mauka, vienmēr tik smeldzīgi skaista un vienmēr liekas, ka tagad nu ka palikšu tanī mežā uz mūžiem. tas ir līdzīgi kā fakbukā bijušo mīliņu bildes skatīties - tādu emo uzdzen, ka labāk nemaz nevajag. un tomēr patīk un skatos, patīk un braucu |
KOSMOSS
28. Augusts 2012
00:40un, vispār, pēdējā laikā tik bieži ir tādi slow motion dežavū momenti, ka nevar saprast. un nevis tādi īsi un konkrēti, kur tu klik, ir, pagriezies - yesss, ir. bet tādi ilgāki, situācijas, kuras nemaz nevar būt notikušas iepriekš. vai arī vienkārši sasaucās ar kaut kādām iepriekšējām sajūtām, kā es te kaut kad jau rakstīju. tik daudz to sajūtu sakrājies, četrdesmit gados vispār būšu viens liels staigājošs dežavū, miglainām saraudātām acīm, jo viss man atgādinās par ko jau bijušu. kā nesen kaut kur lasīju - dzīvot cilvēka dzīvi ir skumji- viss, kas tev tiek iedots, tiek arī atņemts. |
Powered by Sviesta Ciba