20:35šodien atbraucu uz ozolniekiem, pēc miljons gadiem[nu labi - kādiem 8mēnešiem] satiku līvu, sakārtojām viņas skapi, un izgājām ārāatnācu mājās, pagatavoju kartupeļu salātus ģimenei, bet vēl nevaru saņemties pateikt mammai par saviem plāniem, jo es uztraucos, ka viņu tas varētu uztraukt vecmammai kaut kā nejauši un loģisku izstāstīju, ne pavisam, bet to virzienu gan sodien tik ļoti silts, es nācu caur mežu mājās, un skatījos uz zemi, kura nese vēl bija zem tik biezas sniega-ledus kārtas, tas ir kā brīnums, ka nu es atkal pieskaros asfaltam, un saule ir augstu un silda man vienmēr tas otrs gadalaiks šķiet izdomāts un neiespējams |