muldēšana

par to aiziešanu jūtos makten jocīgi.
es zinu ka esmu ziņkārīga un mani interesē citu viedoklis par dažādām notiekošajām tēmām, bet te valda tāda kā emocionālā ziema. visas emocijas apsnigušas un tu tās neredzi. to laikam es nesapratīšu. protams, ka vainu es sāku meklēt sevī, bet es nekādīgi nespēju saprast.
variants ir pilnīgā interešu nepārklāšanās, ko uztveru kā vienu no labākajiem variantiem un reālākajiem, bet tomēr iekšas kņudina viss notiekošais.
man nevajag, lai man iztaujā, bet ir tāda sajūta ka ir vienalga. uzmanības trūkums? vells viņ zin.

es atceros, ka pirms laika, kad es ķēros pie savu kolēģu kārtīgas iepazīšanas un ņēmos savus novērojumus piefiksēt, lai pēc tam redzētu kā viss mainās, man viens anonīmi komentāros rakstīja, ka ar tādu cilvēku kā ar mani nevēlētos kopā strādāt vai arī kkā tā līdzīgi un mums izvērtās neliela diskusija par manu personīgo viedokli un par to kā es redzu savus darba kolēģus. protams, ka kko tādu dzirdēt nevienam nav patīkami, bet es sapratu, ka nevar tač izpatikt, ja tas cilvēks ar mani nevēlētos strādāt, tad nu ceru, ka pateiktu man to skaidri ar acīs, ka esmu viņam netīkama, jo... (man makten patīk ja tādas lietas argumentē. man laikam vispār patīk argumenti) ar laiku turpinot viņus iepazīt es pārstāju uztraukties par to, ka nespēju atrast kopīgu valodu, jo mums nav nekā kopīga. tā man liekas. un atceroties to toreizējo diskusiju es esmu sapratusi, ka viedoklis man ir mainījies tikai par vienu kolēģi. par pārējiem tas ir praktiski tāds pats tik ar minimālām izmaiņām un uzskatu, ka tas nav mainījies, jo tā arī nav bijusi iespēja to darīt. praktiski tik viens cilvēks man vispār ir ļāvis man sevi kaut nedaudz iepazīt. par vēl vienu kolēģi nespēju neko pateikt, bet es viņu makten cienu. es pat viņu nepazīstu un nekādīgi nespēju saprast, kāpēc man pret viņu ir tāda cieņa un tas ir KKAS! vinreiz sarunājoties ar viņu es ļoti ieklausījos viņa teiktajā - tas gandrīz kā tu runātu ar autoritāti savās acīs.
rezumējot visu manis vēlamteikto (es arī ceru, ka anonīmais komentētājs ar lasa) es uzskatu, ka nav notikusi šo prakstiski 9 mēnešu laikā nekāda savsatrpēja iepazīšanas un komunikācija ar ir bijusi minimāla, tāpēc ar varbūt ar mani te kāds nevēlētos strādāt, jo maz iepazīstot cilvēkus - tev rodas tikai virspusējs viedoklis par cilvēku, kāda man ir radies par saviem kolēģiem.
visa šitā sāpe - nespēja saprasties ar kolēģiem - arī ir viens no lielajiem iemesliem kāpēc es vēlos aiziet.

es pilnīgi jūtu kā pēc vakardienas notikumiem un neizgulēšanos no manis šodien strāvo kašķīga enerģija.
bet tas savā ziņā ļauj man nedaudz padomāt par sevi un pretoties tām lietām un runām, kas mani pirms tam ir kaitinājušas, bet esmu klusējusi miera labad.

šito miera labad es tik maktenīgi tagad nesaprotu, ka reizēm liekas - kā es varēju pirms tam dzīvot?

saka: vispār tā ir mani ieintreģējusi un es vēlos tagad zināt pēc kā tu spried, ka es neesmu laimīga
saka: tas nav saistīts ar to, ka tu maini darbu, tāpat ne ar taviem uzskatiem par naudu, vienkārši es esmu redzējis laimīgus cilvēkus. tev nav laimīga cilvēka starojuma.
saka: man liekas, ka tu visu laiku kaut ko meklē
saka: lai apklusinātu kādu iekšēju balsi, un pateiktu sev, ka tādas nemaz nav
saka: tas ir tik "viegli aprakstāms pasākums", ka vienkāršāk būtu pateikt "es tā jūtu", un tas sevī ietvertu to, ka manas sajūtas veido salikums no manas dzīves pieredzes, maniem "jušanas receptoriem", uztveres spilgtuma, iztēles bagātības u.t.t.
saka: gudrības pakāpes un tiešām vēl daudziem u.t.t.
saka: par kuriem es nezinu, jo cilvēki parasti saka u.t.t. tad, kad vairs neko nevar izdomāt, bet gribētu, lai vēl kas būtu

un tagda visu šito sagremot, lai man būtu skaidrs

esmu lepna ar sevi, ka šodien divas reizes esmu izdarījusi un pieņēmumus lēmumus attiecībā uz savu dzīvi neprasot nevienam par to vai būs pareizi, bet gan ar to saistītās personas informējot par saviem nodomiem un vai nav pretenzijas pret manu darbību.
mani pat nosauca par loģisku un saprātīgu būtni!! :D
tagad protams ir jāgatavojas sekām

es labāk esmu muļķe - nekā gudra. muļķiem daudz vienkāršāka dzīve.


un es varētu aizvērties.