muldēšana

... un tad cauri visam lielam birojam tika nests liels sarkanu rožu pušķis un visas noelsās - ak vai tas būs man?, un tad kad ieraudzīja laimīgo - visas kā maitas putni maitai metās virsū ar ntajiem jautājumiem un ak, ja... virsū.
8. marts un sievietes
UPD
esmu ar novērujusi, ka šodien notiek vīriešu mērīšanās sarunas

- wtf attiecībā par to ka aptuveni 35 gadus veca sieviete slēpjas lai uzpīpētu. lab man tev viena ar 29 gadus veca tā dara, bet es laikam to nespēšu saprast, jo pati savos 18 gados, dzerot kopā ar senčiem viskiju (toreiz vēl dabūju uzslavu no sava tēva ka nebojāju mantu ar kkādām colām un citām suslām)pateicu viņiem: "mammu, tēti es pīpēju no 16 gadu vecum!". neatminos viņu reakciju, bij visādi jautājumi, kurus pārrunājām pīpējot :) bet tas ir pārvērties par jestru ģimenisku slapstīšanos uzpīpēt no visādiem kopistiskiem pasākumiem :)
- ar aptauju "vai tu māki dzīvot". pirms, laika māšele mani aizvilka uz telšu pilsētiņu, kur sapazinos ar interesantiem cilvēkiem. viens no viņiem protams man šo jautājumu uzdeva uz kuru es atbildēju - nezinu, manuprāt vēl tā īsti ne. kopš tās reizes es visu laiku pārdomāju savu atbildi un man liekas, ka es kļūdījos. ko vispār nozīmē mācēt dzīvot? kā tas izpaužas? kad var zināt, ka tu māki dzīvot? tā nu es šodienu atklāju masu aptauju par šo tēmu :)
- ar smaidu uz lūpām ieraugot apsarmojošos rītu
- ar patīkamu pamošanos, atšķirībā no brīvdienām
UPD
- ar sveicienu dzimšanas dienā cilvēkam, ar kuru sen pazaudēju kontaktu

nu ja un tad šorīt atgadījās tas, kas lika man aizdomāties par visām tām pārrunām par manām nākotnes iespējām darbā, jo man nepatīk tas ko es daru. ka varbūt viss nav tik slikti kā liekas un attieksme ir jāmaina man nevis apkārtējiem, tad ar darbs, ko kārotu būtu rokā un viss aizietu uz labo pusi. un tad šim rītam vajadzēja visu pabojāt, precīzāk, ne rītam, bet gan Spuldzītei, kas lika man atcerēties kā tas ir strādāt pie lietuviešiem. man gan bij tāda klusa nojauta, ka tam manam priekšniekam-nepiriekšniekam-mistiskajam vadonim tā viņa vīzija par to ka vajag cilvēkus motivēt un visām pārējam mistiskajām domām un idejām, kas nav monarhijā, kkad kkas apluzīs. tas gan vēl nav noticis, bet Spuldzīte sapurināja un visa cerība pagaisa. gribu es to darbu, bet negribu te. man nedaudz pārņem šausmas, ka ja jau man te čakarē smadzenes, kas būs tai amatā jo tas būs tuvāk Spuldzītei un visiem pārējiem lietuviešiem, kuru darba stils man nepatīk. visas iekšas ir par to, ka ne jau darbam ir vaina, bet gan vietai. atgriežamies atpakaļ sākumā.
viss brūk un jūk un prasa pēc pārmaiņām, tik man nav ne spēka ne vēlēšanās to čupu sākt revidēt un salikt visu pa plauktiņiem. pofigisms ir mani pārņēmis.

pīpējot sākām runāt par ļipām, nu tām kas ir zaķiem un trušiem. tā kā mēs te esam trīs tautu pārstāvji, tad lai visiem būtu skaidrs par ko ir runa centāmies izdomāt kā krieviski ir vārds ļipa. īsti neviens nezināja vai vārds ļipa vispār tulkojas krieciski un mēs lūdzām palīdzību tantei googlei - ( lūk ko tante google mums atbildēja )

ar diezgan mierīgu prātu esmu mājās atstājusi savu mobilo, lai gan visu laiku prātā pazib doma - varbūt vajadzēja tomēr tam iet pakaļ?