muldēšana

atkal kārtējais - ko darīt, kā rīkoties tālāk, kā izdarīt tā lai ir pa prātam visiem iesaistītajiem?
tas visa apnikums sāk krist uz nerviem - ir iestājies trulums un vienaldzīgums nu jau ar uz būtiskākām lietām.

pēc pārrunām kā no miega pamodos - daudz ir par ko padomāt.
cita skatījums vienmēr ir laba lieta.

esmu šokā un nedaudz ar sabijusies - viņi ir ņēmuši vērā manu atklātību pārrunās un pat mana atvaļinājuma laikā aizdomājušies ko nu tagad darīt. pat izdomājuši aptuveno plānu un ja nu nekas neizdodas tad mani aizsūtīt uz vietu par kuru es teicu, ka man būtu jautri - uz noliktavu. So... em... nu ja dzīvosim un redzēsim kādus sūdus es sev esmu savārījusi.

man 80 kanāli ar visādiem descovery un bla bla bla - bet es tik un tā skatos TV3 Dejo ar zvaigzni - ņemties ar divām pultīm tomēr ir pārbaudījums

atvaļinājums iet uz beigām. suns krīt uz nerviem un es jau kaļu plānus kam to atdot nevainības atņemšanai un ko iesākt ar nevainības atņemšanas iespējamām 8 sekām.
liekas ka man viss jau zb. jādara darbu ir dafiga, darīt negribas - vispār neko darīt negribas. pat gulēt vnk un tupa blenzt tv nu jau ar 80 kanāliem (apniks 80 nomainīšu kabeli būs 120!!). atvaļinājums pavadīts savā ziņā domājot par darbu, jo paredzētajās pārrunās es neizturēju un nespēju aizvērt savu muti. priekšniece bij šokā - aptvenais citējums: "pēc tevis teiktā iznāk ka man ir jāmeklē jauns cilvēks tavā vietā (vai ar "jāatlaiž tevi"- neatminos), bet man galīgi neceļas roka to darīt." tas pēdējais bij patīkami, bet es ar zinu, kāpēc tā roka savā ziņā neceļas to darīt. prieks vismaz ka dillema atrisinājās tur pat uz vietas diži nedomājot - atvēru muti un skarbā patiesība pati no sevis nāca ārā.