šī vakara piedzīvojums
« previous entry | next entry »
Dec. 20., 2009 | 05:01 pm
mans pat nezin vai lielīties vai ne bet izstāstīt vajag, ka ceram palīdzēja i cietušajiem i vaininiecei.
sēžot pie datoriņa un veicot atlikušos nelielos darbiņus semestra nobeigšanai dzirdu jau kārtējo reizi jandāliņu augšējā stāvā. tā kā mantu krišana un nelieli strīdu kliedzieni augšējā stāvā nav priekš manis nekas jauns, tad nu turpināju koncentrēties mācībām, bet tad nu sāka sekot 5 minūšu sievietes ķērcieni un bļāvieni, dauzieni utt. es kā vājas psihes cilvēks uz šādām lietām, ilgāk par 5 min neizturēju un apruņojusies ar bailēm un vīrieti devos augšā piedraudēt ar policiju, lai tas neturpinātos. piedauzot pie druvīm man pat palūdz izsaukt policiju, so es skrēju lejā pēc telefona un protams, ka ar saucu.
man par brīnumu policija ieradās pēc 15 min (bij ar agrāk saukusi, bet policija neieradās stundas laikā un jandāliņš jau kā pusstundu bij apklusis, so es pazvnaīju un pateicu, lai paziņotu ka viss pasākums jau labu laiku kā ir beidzies. menti man atbildēja - nu ok, tad mēs nebraucam). nekad nebij redzējusi tos čaļus, kas brauc uz izsaukumiem. iespaids viens - viņi ir milzīgi būdas, patiesi milzīgi. uz viņu fona es laikam pēc knīpas vien izskatos. nezinādama, ko man tagad darīt - iet uz dzīvokli vai stāvēt un gaidīt, moš no manis kkas vajadzīgs, es pastāvēju pāris min un uzdzirdēju kko tādu, kas man vnk žokli atkāra.
izrādās ka man augšā dzīvo trīs cilvēki (pirms tam likās ka vnk pāris, re kā izdevās iepazīties ar kaimiņiem) - māte ar divām meitām. lielā vaininiece ir gandrīz 19 gadu jauna meitene, kurai acīmredzot ir agresijas problēmas. tā ir sākusi sist savu mazo māsu (nav ne jausmas cik gadu, pēc balss ne vairāk par 15), jo tā redz esot spēlējusies ar datoru. ne tikai māsa ir cietusi bet ar mamma, kurai laikam ir 50. so mazā 19gadniece ir gan māsai, gan mammai radījusi nopietnus miesas bojājumus (nezinu kādus, to visu es dzirdēju no sarunas stāvot tālu no durvīm). menti izsauca speciālistu - psihologu un cik noprotams mazā neģēle pavadīs kādu laiku kkur citur, ne mājās. viņas mamma pat lūdzās, lai ved meitu prom, jo tā izrādās visu laiku terorizē savu ģimeni (ticami, tagad saprotu, kāpēc tur ik pa laikam uzplūda strīdi un dauzīšanās). žokli man atkāra, kad es dzirdēju to ko māte teica (lai gan loģiski, šādam bērnam vajag palīdzību), gan kad dzirdēju meitenes vecumu un mentu frāzi - vajag speciālistus - te ir radīti smagi miesas bojājumi. WĀKS!
sēžu dzeru siltu tēju un ceru rokas pārstās drebt, jo sajūtas nebij no tām labākajām. stāvot aiz durvīm un tajā klausoties vnk likās ka tur kādu vnk sit nost. šokē vēl blakus kaimiņu reakcija - nekāda. kā es apakšā dzīvojot to visu dzirdu, bet kaimiņi (pie tā ka koridorā ir sajūta, ka tu tajā visā esi iekšā) neko nedzird!!
sēžot pie datoriņa un veicot atlikušos nelielos darbiņus semestra nobeigšanai dzirdu jau kārtējo reizi jandāliņu augšējā stāvā. tā kā mantu krišana un nelieli strīdu kliedzieni augšējā stāvā nav priekš manis nekas jauns, tad nu turpināju koncentrēties mācībām, bet tad nu sāka sekot 5 minūšu sievietes ķērcieni un bļāvieni, dauzieni utt. es kā vājas psihes cilvēks uz šādām lietām, ilgāk par 5 min neizturēju un apruņojusies ar bailēm un vīrieti devos augšā piedraudēt ar policiju, lai tas neturpinātos. piedauzot pie druvīm man pat palūdz izsaukt policiju, so es skrēju lejā pēc telefona un protams, ka ar saucu.
man par brīnumu policija ieradās pēc 15 min (bij ar agrāk saukusi, bet policija neieradās stundas laikā un jandāliņš jau kā pusstundu bij apklusis, so es pazvnaīju un pateicu, lai paziņotu ka viss pasākums jau labu laiku kā ir beidzies. menti man atbildēja - nu ok, tad mēs nebraucam). nekad nebij redzējusi tos čaļus, kas brauc uz izsaukumiem. iespaids viens - viņi ir milzīgi būdas, patiesi milzīgi. uz viņu fona es laikam pēc knīpas vien izskatos. nezinādama, ko man tagad darīt - iet uz dzīvokli vai stāvēt un gaidīt, moš no manis kkas vajadzīgs, es pastāvēju pāris min un uzdzirdēju kko tādu, kas man vnk žokli atkāra.
izrādās ka man augšā dzīvo trīs cilvēki (pirms tam likās ka vnk pāris, re kā izdevās iepazīties ar kaimiņiem) - māte ar divām meitām. lielā vaininiece ir gandrīz 19 gadu jauna meitene, kurai acīmredzot ir agresijas problēmas. tā ir sākusi sist savu mazo māsu (nav ne jausmas cik gadu, pēc balss ne vairāk par 15), jo tā redz esot spēlējusies ar datoru. ne tikai māsa ir cietusi bet ar mamma, kurai laikam ir 50. so mazā 19gadniece ir gan māsai, gan mammai radījusi nopietnus miesas bojājumus (nezinu kādus, to visu es dzirdēju no sarunas stāvot tālu no durvīm). menti izsauca speciālistu - psihologu un cik noprotams mazā neģēle pavadīs kādu laiku kkur citur, ne mājās. viņas mamma pat lūdzās, lai ved meitu prom, jo tā izrādās visu laiku terorizē savu ģimeni (ticami, tagad saprotu, kāpēc tur ik pa laikam uzplūda strīdi un dauzīšanās). žokli man atkāra, kad es dzirdēju to ko māte teica (lai gan loģiski, šādam bērnam vajag palīdzību), gan kad dzirdēju meitenes vecumu un mentu frāzi - vajag speciālistus - te ir radīti smagi miesas bojājumi. WĀKS!
sēžu dzeru siltu tēju un ceru rokas pārstās drebt, jo sajūtas nebij no tām labākajām. stāvot aiz durvīm un tajā klausoties vnk likās ka tur kādu vnk sit nost. šokē vēl blakus kaimiņu reakcija - nekāda. kā es apakšā dzīvojot to visu dzirdu, bet kaimiņi (pie tā ka koridorā ir sajūta, ka tu tajā visā esi iekšā) neko nedzird!!