| Mana dīvainā dzīve |
Dec. 18th, 2012|03:45 pm |
Dzīve tomēr ir trakoti dīvains iestādījums. Vakar akal mocījos ar miega problēmām, lāpīju savu veco, slimo, salauzto sirdi ar šampi un lētu viskiju, līdz beidzot 6os no rīta atlūzu. Pamodos 9os, itkā izgulējies, lai gan skaidrs, ka vienkārši vēlreiz neizdosies aizmigt, jo kāds izgulējies, ja puzotru nedēļu neguļu vairāk kā 7 h diennaktī. A gulēt ta man parasti patīk, mierīg var 12 - 14 h nosust.
Paiet pusstunda un manu paģiraino, sāpošo galvu pārsteidz telefona zvans - eu, vajag jumtiņu notīrīt, mēs jūs aizvedīs, atvedīs, no worries. Kas cic atlika kā piekrist? Sevišķi, ņemot vērā, ka pēdējie divi jumti mums sagādāja tikai zaudējumus.
Nu neko, aizlaidām, 200m2 - fufelis, tik sīkums tāds, ka kupenas uz tā jumta uz puzotru metru. Tā nu mēs ar jz. adinkru rakām un rakām līdz norakām.
Gadījās kā ne, ka alko autletiņš blakus, naudiņa saņemta, nu, kā neaiziesi nepajemsi litru viskija?
Tā lūk, vēl 10 h atpakaļ dziļš izmīzums mācās virsū, naudas nav, sirc sāp, blablabla. Taga sēžu pārguris, loku gardu viskiju un nav spēka gruzīties. Viss zajebis, vane? |
|