| Atvadas no rudens |
Nov. 30th, 2020|10:46 am |
Vakar ar biedriem izmetām 123K līkumu ar velo. Rīga - Ragana - Saulkrasti - Rīga. Aizvakardienas vakars tika pavadīts lūgšanās visuaugstajam, lai nodrošina piemērotus apstākļus (braukt aizvējā, kad no priekša braucošā dubļi un akmeņi lido mutē nav kaifīgi), jo aizvakrdienas skrējiena laikā pēkšņi sāka līt. Visuaugstais, acīmredzot, uzklausīja lūgsnas un svētdien bija izcils laiciņš priekš 29. novembra.
Pārsteidzošā kārtā plānotajos 1100 arī devāmies tālajā ceļā. Pilnmēness zaškaļival, tik daudz taurējošu autovadītāju nebija gadījies piedzīvot. Visdrīzāk, ka traucējām nabagiem svētdienas nelielajā staiksmē steigties svarīgajās darīšanās, tāpēc jāpārkāpj CSN, taurējot apdzīvotā vietā. Stresa pilna dzīve ir ļoti neveselīgi. Kas gan cits liek cilvēkiem tā uzvesties, ja ne stress un, iespējams, mīlestības trūkums.
Izņemot nepatīkamo taurēšanu, jo tās tiešām ir nepatīkami, kad taure bļauj tev virsū no pusmetra attāluma un nekas neslāpē šo pretīgo troksni, brauciens noritēja mierīgi un skaisti. Mainījāmies ik pa 10 minūtēm, centāmies turēt vidējo ātrumu ap 30. Brauciena pēdējā posmā mūs iepriecināja saulriets. Kopējais kustības laiks 4h20min.
Uzreizi pēc brauciena biedrs sūdzējās, ka viņam trūkstot 8k soļu līdz ikdienas 10k, piedāvāju paskriet, dīvainā kārtā atradās spēki noskriet 8K.
Vēl dīvaināk ir tas, ka šodien nejūtos tā, ka vakar būtu 5h+ pavadījis sportojot.
Dzīve ir skaista!!! |
|