| Vaidavas triatlons. |
[Aug. 24th, 2021|06:41 pm] |
Svētdien ap 12 ieradāmies Vaidavā. Reģistrācija bija noteikta līdz 1200, starts 1430. Pasākums bija noorganizēts labāk kā Rīgā, kur nebija nevienas norādes.
Jau iebraucot Vaidavā, mūs sagaidīja jaunieši ar bultām rokās, kuras norādīja uz stāvvietu, stāvvieta bija vecs ābeļdārzs pie stadiona. Noparkojāmies un devos piereģistrēties. Pa ceļam lija, viss bija slapjš, bet spīdēja saule un prognozes solīja, ka tuvākajā laikā nelīs. Nopriecājos, jo jau Rīgā biju izpriecājies par lietu, par slidenu ceļu, un to, ka nav karsti.
Daboju numuru, domāju, laika daudz, jāpaskatās kā startē bērni, bet te tev nu bija, atnāca mākonis un sāka gāzt kā ar spaiņiem. Mazliet pafrustrēju, veikli samierinājos. Atradās brīdis bez liela nokrišņa, kad varēja izpakot un salikt velo, sagatavot numuru, apavus un parējo inventāru. A inventāra ir daudz.* Tranzīcijas zonā varēja tikt tikai no 1400, jo pirms mums startēja veselības grupa un jaunieši da seniori, bija jāsagaida, kad visi viņi pametīs velotrasi.
Laicīgi nobāzējos pie starta ar visu inventāru, peldēšanai paredzēto mugurā, sāku sildīties. Starts nokavējās, lietus lija sirsnīgi, bet jau bija vienalga. Iesildoties peldējās ļoti labi, tāpēc izdomāju masu startā bliezt ar visiem un censties peldēt aiz kāda. Tas viss man sanāca ar mainīgiem panākumiem. Visi tur viens otram sit un sper. Tiklīdz kaut cik tieku ritmā aiz kāda, tā saprotu, ka esmu ātrāks, kā gribu peldēt viņam garām, uzduros kādam citam, ļoooti jestri. Brilles aizsvīda uzreiz, 1. boju, kurai jāpeld riņķī, redzēju dikti švaki, kkādā brīdi saprotu, ka man viens papeld garām pretī, izrādās papeldēju nedaudz garām bojai, nācas griezties riņķī. Pie bojas izbaudīju to, ka daudz cilvēku cenšas iespraukties gar boju kā siļķes mucā. Metos tik barā iekšā, un tās rokas pa gaisu, neaprakstāmas sajūtas. Tie bija pirmie 100m no 750. Tad vēl, pateicoties blakus peldētājam, es daboju pilnu muti ūdens ieelpas brīdī, uzņēmu b12 vismaz dienām 3. Elpa bija pazudusi, ritmu ieturēt nesanāca, kāpēc nebija nevienas domas par slīkšanu, nav skaidrs. Pirmo apli pabeidzu galīgi ne kā pēdējais, centos netrakot, tikt pie elpas, kas pat izdevās. Īpašos apstākļos 15minūtēs nopeldēti 750m (patiesībā vairāk, jo nācās uzmest nelielu līkumu) ir izcils sasniegums man.
Tāds viss laimīgs nesos uz pirmo tranzīciju, jau pa ceļam saprotu, ka ar mani ir noticis viens no lielākajiem triatlēta murgiem - ieķēries peldmēteļa rāvslēdzis, kurš ir uz muguras. Lieki teikt, ka biju nikns uz visu pasauli. Patērējot nepatīkami daudz spēka, atmocīju rāvslēdzi līdz pusei un kkā izkārpījos. Velotrasi uzsāku kā pēdējais. Kas, savukārt, patīkami, priekšpēdējo es tur tālumā redzēju, atlika tik mīt, ķert rokā. Stipri lija, asfalts švaks, daudz ūdens plus neliels kalns (pamanījos līdz 56km/h ieskrieties), bet kkā bija vienalga, man patīk mīt pedāļus. Ar velo apdzinu 3 triatlētus. Varēju labāk.
Nosacīti veikla otrā tranzīcija, kādu apdzinu arī tur. Sāku skriet, ļoti aizdomīgi viegli un uzreiz kalnā, skatos pulkstenī 3:40min/km, priekšā kārtējais, ko apdzīt. Kroč, sajutu asins garšu mutē. Nometu apgriezienus līdz 4:20min/km un dzinu viņus visus aizelsies. Tik labi skrējās, pat kalniņi netraucēja. Rezultātā apdzinu vismaz 16 censoņus, neatstājot viņiem nekādas cerības apdzīt mani. Sajūtas neaprakstāmas. 5K noskrēju 20 minutēs un sekundēs. Man tas ir ļoti labs rezultāts ļoti, ļoti labi jau tāpat, kurnu vēl pēc diezgan smaga ūdens un velo, pa lietu un nepatīkamu segumu.
Biju izvēlējies garāko trasi, kur netika dalīts pa vecuma grupām, līdz ar to vieta, apmēram pa vidu, ir labs sasniegums. Varu būt lepns uz sevi.
Labprāt kādreiz piedalītos kādās triatlona sacensībās, kur viss ir pilnīgi slapjš tikai ūdens posmā, bet rādās nākamsezon. Šosezon es būšu izbaudījis krāšņu buķeti emociju. Uz vienu triatlonu neaizbraucu, vienā nenopeldēju, noslēdzošajā uzsāku velo kā pēdējais. Paldies.
*trololona tērps, peldcepure, peldbrilles, peldēšanas mētelis(wetsuit), velosipēds, veloķivere, brilles, velokurpes, numura jostiņa, skriešanas kurpes.
 |
|
|