|
Oct. 5th, 2019|06:06 pm |
Jēziņ! iespaidīgākā atbilde, ko esmu jebkad saņēmis rakstiskā formātā.
1. skrienot pieskatu divas lietas, elpot caur degunu, vismaz ievilkt gaisu, un lai papēdis nebūtu pirmais, kas pieskaras zemei. kkad vasarā vēl bija pulkstenis, kurš mērīja pulsu, bet saplīsa siksniņa. man ir aizdomas, ka šinī jautājumā man viss ir ļoti pat kārtībā. jo sāku garus gabalus ar dēli braukāt un arī uz treniņiem iet. vispārējā diennakts pulsa līkne glīti gāja lejā, ja tā turpinātos mūžigi, es jau būtu bez pulsa XD
2. ar šito vienmēr esmu grēkojis, bet cenšos. būs mazliet mierīgāk jāuzsāk/jābeidz.
vecums nāk, neatsildīties vairs īsti nav variants. stīvums pielavās milzu soļiem un rada konkrētu diskomfortu. tiešām būs jāsaņemas un jāpasūta jauna siksniņa pulkstenim. moš uz ziemassvētkiem. (:
3. pagaidām mans mērķis ir kak raz tie 6 km ~ 30 min no rīta, lai mundrāka diena. maratonam negatavojos, vismaz pagaidām. nu moš kkad palielināt līdz 10, bet tad man jāceļas 4:20.
nemīlu es sevi diezgan sirsnīgi, tāpēc spīdzinu sevi uz nebēdu un traumās mēdzu iedzīvoties. ar dēli dabraukājos līdz tam, ka knapi paiet varēju. pārpūlēju potīti un saites pēdā, kurām es nezinu vārdu.
esmu skrējis 3 rītus, rūpīgi klausos, ko miesa pēctam stāsta, itkā viss labi.
4. bija doma 2 rītus skriet, 1 izlaist. domā tas par daudz, ja neskrien vairāk kā to pusstundu?
ja nestaipās pēc slodzes, kājas kļūst par koka gabaliem XD
es neteiktu, ka baigi zinu, ko daru, bet fiziskas aktivitātes nav sveša lieta, nekad nav bijusi. līdz šim sajūtas nav pievīlušas, tpu tpu tpu. pārspīlēt patīk, ņirgāties par sevi arī, bet galīgi debīls es neesmu.
nav gan arī tā, ka es vispār nedomāju par garākiem gabaliem un kkad nākotnē arī to pašu magnētu vai ko tml paskriet. gribēt nav kaitīgi, šobrīd, dēļ komandējuma, pat nesanāk uz treniņiem aizet.
paldies par rūpēm, novērtēju (: |
|