Izdzirdēju burvīgu apzīmējumu, "vice signalling" kā pretstatu "virtue signalling"

Un tas ir tieši tas, ko dara visi tie, kuri skraida apkārt, dramatizējot par citu "virtue signalling", ne? "OMG es esmu tik badass, tik ļauns un nepatīkams un fujfujfuj, cilvēkam toč būtu jābūt pilnīgam nejēgam, lai ar mani ielaistos jebkādās darīšanās, bet es tik un tā esmu labāks par tiem, kas cenšas uzvesties jēdzīgāk", jē, zinko, tu signalizē tieši tādā pašā veidā, tikai slikti, un ja tas tev ir kkāds jaunums, tad tikai tāpēc, ka cilvēki baigi neraujas ar tevi atklāti runāt

Kur var dabūt precīzus datus par radinieka pirmo sievu, kuras vārdu vairs neviens neatceras, nerunājot pat par dzimšanas un miršanas gadu. Zināma tikai dzīvesvieta, kur dzīvoja pēc apprecēšanās. Ielūrēju attiecīgās draudzes baznīcas grāmatā, tur nekā tāda nav.
20. gs. divdesmitie gadi.

Upd: ja kādu interesē - 100 g veci dokumenti ir dzimtsarakstu nodaļās un laukos viņi uzdoto jautājumu pēta ļoti entuziastiski, cena 4 līdz 6 eiro.

Piepeši iedomājos, ka tie cilvēki, kuru manā dzīvē vairs nav, kuri ir izvēlējusies aiziet, fiziski, virtuāli vai emocionāli, patiesībā ir pazaudējuši mani, un tas ir viņu zaudējums. Reāls zaudējums, un viņiem ar to ir jādzīvo.
Es zinu, ka šāda pašpārliecinātība man uznāk ļoti, ļoti reti un tikai uz īsu brīdi. Dīvaina sajūta.

Ja es jums pasaku vārdu "anarhs", kādas jums raisās asociācijas?

Bez lūrēšanas gūglēs, čatdžipitijos, klodā vai, pas dies, dīpsīkā, utt utjp.

Kas tas ir?

Kā tas izpaužas?

Vai tas ir labs vai slikts?

Chainsmoker Cat

Ja vēlme kaut kur Sarnātē atstāt auto uz pāris dienām, uz pārgājiena laiku, kur to labāk darīt vai nedarīt?