26 October 2007 @ 11:29 pm
 
Es jūtos nedaudz pazudis.Bērnības biedrs mirst,bet neko nevaru darīt.

A kam tagad viegli?

Dzīve turpinās. Prozit!
 
 
( Post a new comment )
Heinz[info]zarkavii on October 27th, 2007 - 01:33 am
Man patstāvīgi tas neizdodas. Ja man kāds ir svarīgs,tad tas jau ir nolemts :/
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Eva[info]eimirianne on October 27th, 2007 - 03:56 pm
Manuprāt, tiklīdz tu saproti, ka otrs tev ko nozīmē, cilvēks sāk izturēties pret to otru kā pret ķīnas porcelāna vāzi, ļ. uzmanīgi un ar bailēm. Varbūt tā nevajag.
Bieži vien sliktais (šeit - "uzreiz tas cilvēks ir nolemts") nepiepildās, piepildās labais. Bet sliktais tiek gaidīts ( nu, ka tu drīz zaudēsi šo personu). Ziemassvētki arī taču pienāk tādēļ, ka mēs tos gribam. Ja negribam, tas ir vienkārši datums decembrī, kad ir baigās 'probkas' un tīri patīkama gaisotne.
Skaties katru gadījumu atsevišķi, kā vienkāršu dzīves statistiku. Iegūts, zaudēts. Sāpīgi un ļ. nepatīkami, bet jāmēģina.
Ak, kungs, es neprotu nekad izskaidrot savu domu gājienu! Pie velna! es ceru, ka tu kaut ko no tā visa saprati. Es centos . XD

BET galvenais ir - izteikt, ka tev šis cilvēks ir svarīgs.
(Reply) (Parent) (Link)
x[info]walkire on October 27th, 2007 - 05:03 pm
Ja patstāvīgi neizdodas, tad, varētu būt, ka tu kaut ko nepareizi dari. Vai nepietiekami.
(Reply) (Parent) (Link)