runāja zaralustra un reizēm klusēja -

zāģē jumtā jau ceturto vai piekto dienu. pastrādāt - neiespējami. aprakstīt to, kas tiek darīts ar manu galvu, ir iespējami, bet es negribu tērēt laiku, as that already is most of what I'm busy with. and is a part of my brain being fucked out.

ko es vēl varētu piebilst. tie, kas te Latvijā ir pateikuši jā lāča kāzu piedāvājumam vai piekrituši aizvērt acis - ielaidiet sev lodi pierē.

tikko lācis lika noprast, ka nav tas, kas man drātē tās smadzenes ārā. bet entuziasmu tam noticēt es sevī nejūtu.