Below are the 4 most recent journal entries recorded in zalja_varde's LiveJournal:

Wednesday, June 29th, 2016
3:34 pm	Kad man slinkums un sāp galva Darbā ir tik nomācoši daudz ko darīt, tāpēc es saku fuck it un nedaru neko, jo negribu, pārāk daudz spiediena un pārāk liels spiediens manās smadzenēs. Kā man gribas padzīt to mūžīgo domu dūkoņu, kas ir manās smadzenēs. Es saprotu, ka tieši tas manī rada stresu - nepārtraukta domu spindzēšana. Jo kad es esmu mierā arī mans prāts mani necienā ar pilnīgi uztraucošu sūdu par neko, par lietām, ko es nevaru izmainīt, lietām, kas ir pagātnē un nav tagadnē, lietām, kas neeksistē, tukšām sarunām ar citiem, kas norisinās tikai manā galvā. Stresiem par naudu - it kā tak netrūkst, badā nav jāmirst, bet vienalga stress. Liekas, ka visu laiku jārauš ap sevi kā aizsargvalnis. Man šķiet, ka es neprotu apieties ar naudu. Mēs vēl neesam iedraudzējušās, kaut gan es pamazām, maziem solīšiem dodos viņas rokās un mācos vairāk mīlēt nekā nīst. Darbā skanēja bēdīga dziesma un es atcerējos Riepu vīru un kaut ko labu par viņu. Un tad es nodomāju, ka neesmu gatava jaunām attiecībām. Vai es vispār kādreiz būšu? Varbūt tomēr es esmu gatava būt ar kādu kopā - es nezinu, pašai jau apskaidrības brīžos šķiet, ka jā. Kad manī ir miers. Kad esmu stresā, tad vienkārši es nespēju neko. Pat nomazgāt šķīvi ir grūti. Kad ir labi, kā vakar, tad es i māju savācu, i drēbes sakaru, i samazgāju visu un vēl sevi apkopju un apčubinu un pat paliek lieks atgūt seriālos nokavēto :D (Comment on this)
Saturday, August 22nd, 2015
12:16 am	5dienas vafele Jauna diena, ēra un strīds. Un vīns. Neaizmirsīsim par vīnu. Labi, ka ir vīns un youtube, kurā var atrast dziesmas un nedaudz padzērušā balsī drošo vilkt līdzi meldiņu. Un esmu izdomājusi jaunu lietu - yūtūbes kanāls, kurā es postētu video, kurā dziedu tikai sadzērusies, vairāk vai mazāk. Ideja kā māja. Un vīns ir mans labākais atbalstītājs. Vai, vai, cik es smalka. Pašai nāk vēmiens. Nu bet ko tur daudz, tie, kas ir intraverti vai par tādiem izliekas slīcinās vīnā un dziesmās. Un izliekot savas emocijas kaut kur, tikai ne citos. Es saprotu, ka neprotu dusmoties vai skumt, man besī par to stāstīt un apspriest un malt un tad pasniegt turpinājumos. Man kauns par tiem, kas var, un dusmas arī. Nespēju stāstīt draudzenēm, cik man slikti un šit. Nespēju. Tikai tad, kad mani paķer uz pārsteiguma vai kauss jau galīgi lejas pāri malām. Atvainojiet meitenes, dāmas un vīrieši, nekad nespēšu saprast jūsu salauzto, aizlauzto domu klāstīšanu visiem, kam nav slinkums, vai arī veselu vakaru runāt par to, kā nezvana puisis, viņš cūka, bet gaidu viņa zvanu. Tas ir sviests un krējums un viss cits, ko vien cilvēks var uzražot. Labāk pastāsti ko interesantu, nevis mal vienu un to pašu. Dažkārt gluži vienkārši satiekot konkrētus cilvēkus alkoholam vajadzētu tikt intravenozi ievadītam man vēnā, lai man nerastos morāla trauma par to, ka mani gluži vienkārši neinteresē citu mīlas dzīves peripetijas un tāpat neesmu gatava dalīties savās, pat tad, ja man sirds ir salūzusi kā piparkūka. Tajā brīdī es gribu smieties, darīt kaut ko, nevis izbaudīt tīneidž drīm - gaudošanu par attiecībām. Ir tač arī citas lietas. Un bzzzz jeb burzgulis un mēles mežģis un stulbības. Kā teica Frīdis, vari kaut pliks dancot uz galda, tikai neapgāz manu kvasu. Tad nu darīsim stulbas lietas, kad esam kopā, ko atcerēsimies un smiesimies/nožēlosim, nevis apdziedāsim piezvanīja/nepiezvanīja, man vienalga/nav. Un esmu viena. Forever alone. Dvēsele. Un viss. Esmu viena iekšēji. Ārēji nē, nekad neesmu bijusi. Bet savu trakumu vajag ieslēgt būrī. (Comment on this)
Tuesday, August 18th, 2015
9:36 am	Resnums un citas lietas Es jūtos kā resna cūka, un nemaz ne sievišķīgi, vismaz esmu sākusi vingrot, bet man visu laiku liekas, ka visi, īpaši darbā redz, cik esmu palikusi resna un nosoda mani par to, ka nevaru savākties. Es jau cenšos, bet ne vienmēr man sanāk, īpaši ar ēšanu. Es vairāk ēdu neveselīgi nekā veselīgi. Bet es nezinu, kā to mainīt, ja man ir jāstrādā un es negribu sēdēt mājās pie plīts. Es vienkārši nezinu, brīžiem man gribas padoties un mest visu podā, bet tad es sevi pierunāju un tomēr izpildu tos vingrinājumus un pastaigāju kājām. Tagad esmu sākusi iet arī vēsā dušā un norīvēties ar cimdiņiem.Žēl tikai, ka viņi sasmird kā trauku lupatas, un nežūst kārtīgi. Šodien jau izmetu pirmo pāri. Bet pēc vēsas dušas ir tik labi, jūtos superr! Un es gribētu justies seksīga un iekārojama, bet es tā nejūtos un man fiziski riebjas un nepievelk Riepu vīrs. Vakar mums bija sekss un viņam vienmēr smird elpa. Nu kāpēc pēc pīpēšanas nevar pakošļāt košļeni? Nu kāpēc? Vai ieiet vakara dušā? Un priekšspēle vienmēr ir īsa bučošanās un viss un viņš jau lien tur lejā. Un es neesmu mitra, protams, ka neesmu, jo mani viņš neuzbudina, bet gribas viņu izgrūst no gultas. Ja es atceros, kā man agrāk patika sekss, tad tagad liekas, ka man riebjas. Un es zinu, ka vaina ir manī un tas man liek justies vainīgai, bet es nespēju, nespēju uz viņu tā skatīties, vai iekārot, vienkārši nē un viss. Es nejūtos seksuāla, nejūtos tā, ka es viņu gribu, tikai gribu lai viņš vācas prom un liek mani mierā. Un kāpēc, kāpēc tas vienmēr ir jādara pirms gulētiešanas, kad es jau esmu noskaņojusies uz miegu un neko citu? Un atkal vainas sajūta, par to, ka kāpēc gan ne, vajag taču to darīt, ne jau tikai pa brīvdienām. Bet es negribu, gribu gulēt. Un kas tur slikts? Tāpēc man šķiet man arī uzkrājas svars, ka mani visu laiku moka bailes un vainas sajūta. Es nevaru-negribu viņu pamest, bet arī kopā būšana nav patīkama. Labi, tagad mēs sadzīvojam labāk, nekā pēc 1. mēneša, kas vienmēr ir kā medusmēnesis un tad tu saproti, cik otrs ir liela cūka, kas negatavo, atsakās pat slotu paņemt rokā un neiegulda neko attiecībās. Šeit es runāju par naudu, arī laiku. Man besī, ka viņam dēļ manis ir žēl naudas. Tas pats, kas ar Jēriņu. Kad izejam un esam kompānijā, tad viņš ir tik dāsns, ka tik turies, bet visādi citādi nekā. Man ir apnicis būt tai, kas pērk pārtiku, vai apmaksā rēķinu, kad mēs kaut kur ejam. Man gluži vienkārši ir kauns par viņu. Par to, ka'viņš grib visu līdz centam dalīt un ka tikai kaut ko lieku nenopirkt. Tracina. Jo man nav žēl, es nesu gardumus mājās un uzdāvinu kaut ko arī tāpat.Es lutinu sevi un citus vienādi, jo tas taču ir jauki. Labi, varbūt es pie šīm lietām tā nepiekasītos, ja viņš vismaz mājās kaut ko ieguldītu, nevis pēc darba tikai iegāztos gultā un viss. (1 Comment |Comment on this)
Sunday, August 16th, 2015
9:04 pm	cry me a river Es raudu un dzeru, bet jau dzeru visu dienu. Man tā gribas, lai kāds mani apskauj, redz man cauri, samīļo. Bet tas nav iespējams. Es sapinusies pati sevī, pagātnē un attiecībās bez mīlestības un seksa. Te ir tikai pagātne un rēgi, manas bailes un slīcināšanās cerot uz izglābšanu. (Comment on this)